18.09.2020.

Šajā visnotaļ ar ierobežojumiem pilnajā laikā cilvēks spiests pārorientēt savu domāšanas veidu. Ja vēl pirms gada nedēļas nogale ārpus Latvijas šķita viegli realizējama, tad pašlaik mums jāizvērtē savas iespējas un mērķa nepieciešamība. Šogad tie vairs nav pāris klikšķi internetā aviobiļešu iegādei, lai nedēļas nogalē pastaigātu, piemēram, pa Londonas jaunākajām izstādēm vai aizbrauktu šopingā uz Milānu, jo šāda izvēle nes lielu atbildības slogu, ja vien vispār ir iespējama ierobežojumu dēļ. Iespējams, šādā globalizācijā kādā brīdī esam aizmirsuši par iespējām tepat Latvijā. Jā, ne tikai Rīgā. Jo ir tik daudz skatāmu un baudāmu mākslas, dizaina un arhitektūras notikumu arī ārpus Rīgas! Šoreiz galamērķis ir Rēzekne.

Kultūras telpa

Lai arī Rēzeknē atrodas Latvijas nozīmīgākās mākslas izglītības iestādes Latvijas Mākslas akadēmijas filiāle, tomēr lielākās radošās aktivitātes saistītas ar citu radošo centru. Par atpazīstamāko Rēzeknes pilsētas simbolu, šķiet, ir kļuvusi 2013. gadā atklātā Latgales vēstniecība GORS jeb mūsdienīga akustiskā koncertzāle un nozīmīgs reģiona kultūras centrs ar savu mākslas telpu. GORS ir Latvijā pirmā no pamatiem celtā akustiskā koncertzāle; to projektējuši arhitekti Uldis Balodis un Daiga Bikše.
 

Attēlā: Latgales vēstniecība GORS. Arhitekti: Uldis Balodis un Daiga Bikše. Publicitātes foto

Arhitektūras projektu konkursā 2008. gadā uzvarējušā arhitektu tandēma projekta devīze bija "Zīdaste" (zīdaste ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas putnu suga). Ēku veido klasiski trīs apjomi – skatam atvērts vestibils vairāku līmeņu augstumā, lielā zāle "Gors" un mazā zāle ar nosaukumu "Zīdaste". Ēkas fasāde apdarināta ar stiklu un dekoratīva škiedrcementa plātnēm. 2014. gadā ēkas projekts tika iekļauts Latvijas Arhitektūras gada balvas finālistu vidū. Ēkā atrodas telpas arī mēģinājumiem, semināriem, atsevišķas telpas māksliniekiem, diriģentiem, restorāns, kā arī izstāžu telpas. Vasaras sezonā ikvienam ir atvērta jumta terase; te iespējams rīkot kino vakarus un koncertus. Kopš 2013. gada GORĀ notiek ikgadējie pasākumi, kā starptautiskais īsfilmu kinofestivāls “OPEN PLACE”, starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” un Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks”. Savukārt 2016. gadā tepat tika atklāta mākslas galerijas tipa izstāžu telpa, piedāvājot regulāri skatīt Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu mākslinieku darbu izstādes. Te norisinājušās tādu mākslinieku kā, piemēram, tēlnieka Aigara Bikšes, gleznotājas Frančeskas Kirkes, gleznotāju Jura Soikana un Osvalda Zvejsalnieka personālizstādes.

GORS logotipu un vizuālo identitāti, tostarp ēkas grafisko iekšējo un ārējo noformējumu, veidojusi dizaina studija “Asketic”. 2014. gada Radošās izcilības festivāla Adwards konkursā tā saņēma “Zelta Ordeni” vizuālo identitāšu kategorijā, esot “visintegrētākā no kampaņām un vispoētiskākā no tehniskajiem risinājumiem”.

Attēlā: Latgales vēstniecības GORS logotips. Autori: Dizaina studija “Asketic”

GORS vizuālā identitāte veidota, balstoties uz zīmola pamatvērtībām un galveno ideju par Latgales vēstniecību un darbībā esošu radošo garu. GORS logotips ir centra vizuālās identitātes galvenais elements – tā pamatā ir zīmola nosaukums, kuru pārklāj krāsaina "O" burta birka, kas norāda uz latviešu un latgaliešu valodas atšķirībām konkrētajā vārdā. Tādējādi šī grafiskā identitāte iezīmē pamatu arī kopējai vizuālajai identitātei – grafiskajai spēlei, izceļot dažādu vārdu atšķirību un Latgales kultūras mantojumu – latgaliešu valodu. Dizaineri izveidoja vizuālās identitātes koncepciju un vadlīnijas, kuras vēlāk varēja lietot pēc nepieciešamības, piemēram, norāžu sistēmai ēkā, vizītkartēm, ielūgumiem un suvenīriem. Logotips izveidots sešās krāsu variācijās, simbolizējot dzīvības, dziesmas un dzīves krāsainību.

Pastāvīgi aplūkojamas mākslas ekspozīcijas

Latgales Kultūrvēstures muzejā skatāmas pastāvīgās ekspozīcijas, kas veltītas pilsētas vēsturei un Latgales podniecībai. Muzejs dibināts 1959. gadā, un savā darbībā tas pievērsies padziļinātai Rēzeknes novada un Latgales reģiona kultūrvēstures izpētei. Muzejā vienkopus savākti vairāk nekā 2 tūkstoši Latgales keramikas paraugi, kā arī 70 tūkstoši kultūrvēsturisku, māksliniecisku, memoriālu un zinātnisku vērtību vēstoši priekšmeti.

Attēlā: Latgales Kultūrvēstures muzeja eksponāti. Publicitātes foto

Savukārt muzeja pirmā un trešā stāva izstāžu zālēs vienmēr skatāmas arī mainīgas aktuālās izstādes, kurās var skatīt gan vecmeistaru darbu retrospektīvas un mūsdienu mākslu, gan Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles studentu darbus.

Eklektikas stilā celtais Mākslas nams ir īsta 19. gs. koka apbūves pērle, kas saglabājusi krāšņajiem kokgriezumiem rotāto fasādi. Laika gaitā ēkai bijuši daudzi saimnieki, tādējādi zaudējot ēkas iekšējo izkārtojumu, kādu brīdi arī stāvējusi tukša, līdz 1995. gadā to iegādājās Rēzeknes mākslas koledža (tagad Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola), un pamazām ēka atguva savu sākotnējo izskatu. Kopš 2009. gada tai ir valsts nozīmes koka arhitektūras pieminekļa statuss. Namā daļēji atjaunoti greznie interjeri, apkatāmas oriģinālās podiņu krāsnis, parketi un griestu ornamentālais noformējums.

Attēlā: Mākslas nama interjers. Publicitātes foto

Namā pastāvīgi pieejami 153 mākslas darbi no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumiem. Šobrīd ēkā skatāma ekspozīcija “Latgales glezniecība” no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma, kurā var apskatīt Latgales vecmeistaru (Jakova Beketova, Franciska Varslavāna, Nikolaja Breikša, Staņislava Kreiča, Vitālija Kalvāna un Arvīda Egles) gleznas, kā arī latgaliešu gleznotāju jaunās paaudzes darbus (Solvitas Ludboržas, Gundegas Rancānes u. c.). Mākslas nama apmeklējumu jāpiesaka iepriekš.

Mūsdienu arhitektūra

Attēlā: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes ēka. Autori: AB3D. Publicitātes foto

Mūdienu arhitektūras cienītājiem Rēzekne piedāvā vairākas apskates vērtas ēkas, piemēram, jau pieminēto Latgales vēstniecību GORS. Tomēr tā nebūt nav vienīgais labas mūsdienu arhitektūras piemērs. 2014. gadā atklātā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes ēka 2015. gadā saņēmusi Latvijas Arhitektūras gada balvu. Projektu izstrādāja arhitektu birojs AB3D - arhitekti Juris Mitenbergs, Pēteris Spuriņš, Uldis Tučs un Guna Priede. Jaunais studiju korpuss tika projektēts kā fons 1927. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta celtajai Skolotāju institūta ēkai, nodalot to no apkārtējās, mazāk vērtīgās apbūves.  Ēkas fasādē meistarīgi apvienots koks un stikls, veidojot īpaši modernu kontrastu ar senlaicīgo Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas centrālo ēku. Laicīgi piesakot vizīti, ir iespēja apmeklēt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultāti. Esot inženierzinātņu laboratorijās, iespējams vairāk uzzināt par mehatronikas, vides inženiera, programmēšanas inženiera, būvnieka specialitātēm, kā arī apskatīt, kā darbojas 3D printeri, un kādas ir Ķīmijas laboratorijas iespējas. Fakultāti iespējams izstaigāt arī virtuālajā tūrē .

Attēlā: Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs. Autori: SAALS. Publicitātes foto

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs ir neformālās izglītības centrs bērniem un jauniešiem un arī viens no mūsdienu arhitektūras interesantākajiem piemēriem. Zeimuļs atklāts 2012. gadā Rēzeknes pilskalna pakājē. Projektu izstrādāja arhitektu birojs SAALS – arhitekti Rasa Kleina un Māris Krūmiņš. 2013. gadā Zeimuļa projekts tika nominēts un iekļauts finālistu vidū Latvijas Arhitektūras gada balvai.

Arhitektoniski drosmīgais projekta risinājums sasaista pilskalnu, kurā atrodas Livonijas laika pilsdrupas, ar moderno arhitektūru. Zeimuļa telpas izvietotas ap pilskanu un tā aizsargrāvi, tehniskās telpas ieraktas stāvajā reljefā, savukārt bērnu pulciņu telpas, kafejnīca, darbnīcas atvērtas skatam uz pilskalnu un katedrāli. Ēkai ir 5 stāvi, kopējā platība ir 4490 m2. Zeimuļa jumta dizains ir unikāls. Tā zaļā daļa veidota no sukulentiem un graudzālēm, tādējādi nojaucot robežu starp ēku un zaļo vidi un padarot ēku par organisku vides sastāvdaļu. Zaļajā apjomā iespraustie „zīmuļi” jeb torņi vēsta par ēkas funkciju un veido priekšplānu blakus esošajai daudzstāvu apbūvei. Būves galvenie celtniecības materiāli ir betons, metāls, stikls un koks. Ēkas dizainā izmantotas latvju rakstu zīmes, kuru stilistika interpretēta arī mazajās formās – Zeimuļa logo, velosipēdu statīvos un telpu durvju apdrukās.

Ēkā atrodas Jaunatnes lietu nodaļa un Interešu izglītības nodaļa, Saimniecības nodaļa, Tūrisma attīstības centrs, Latgales amatnieku veikals-salons un darba prasmju izstāžu zāle, kā arī kafejnīca. Ēku vērts aplūkot no dažādiem skata punktiem un dāžādos diennakts laikos, jo naktī ēkas fasādes tiek izgaismotas. Zeimuļā  apmeklētāji var uzbraukt torņu terasēs izbaudīt pilsētas ainavu (šobrīd tas nav iespējams COVID-19 dēļ), aplūkot iekšpagalmu, pasēdēt kafejnīcā ar skatu uz pilsdrupām. Zeimuļu var skatīt arī 360 grādu attēlā .

Māksla pilsētvidē

Vairāku Rēzeknes namu sienas rotā monohromi sienu gleznojumi, kas atklāj senās pilsētas ainas. Projekta iniciatores ir jaunās mākslinieces Grieta Butjankova, Anastasija Bikova, Viktorija Grappa un Paraskēva Deikina. Nu jau desmit lielformāta gleznojumi veidoti, par pamatu ņemot vēsturiskus fotoattēlus un pastkartes, tādējādi iedzīvinot senās pilsētas ielas un iedzīvotājus. Sienu gleznojumi lielākoties sastopami pilsētas centrā, līdz ar to salīdzinoši vienkārši ir apskatīt tos visus, vienlaikus aplūkojot arī Rēzeknes vēsturiskās ielas. Tradīcija tika aizsākta 2013. gadā starptautiskā mākslas un mūzikas festivāla “Seven Hills” laikā.

Attēlā: Sienas gleznojums Brīvības ielā 14, Rēzeknē. Foto: Aleksandrs Butjankovs

Attēlā: Sienas gleznojums Atbrīvošanas alejā 120, Rēzeknē. Foto: Aleksandrs Butjankovs

Reizi divos gados maija beigās pilsētā norisinās starptautisks mākslas un mūzikas festivāls “Seven Hills”, kas veltīts dažādajām mākslas veidu izpausmēm – mūzikai, dejai, vizuālajai, vides, skatuves, ielu un improvizācijas mākslai. Festivāla laikā norisinās laikmetīgās mākslas izstādes, top sienu gleznojumi, skatāms dzīvo skulptūru šovs, mākslas un mūzikas performances, dažādu mūzikas stilu koncerti. Nākamais festivāls notiks 2021. gadā.

Raksta autore: Kristīne Markus
Raksts tapis sadarbībā ar Elīna Pastare un Rēzeknes Tūrisma attīstības centru