12.10.2020.

Vēja pilsēta. Mūzikas pilsēta. Dzintara pilsēta. Iespējams, tieši šīs daudzreiz dzirdētās frāzes mums nāk prātā, ikreiz izdzirdot Liepājas vārdu. Tomēr, papētot tuvāk, tā ir pilsēta, kurā vēsture itin labi iekļaujas mūsdienu vidē, un tā ir pilsēta, kura cenšas cienīt mantojumu un tradīcijas, ar kurām lepojas. Vizuālā māksla un dizains te iet roku rokā ar arhitektūru – pilsētas fundamentu. Šoreiz galamērķis ir Liepāja – pilsēta ar piesātinātu kultūras telpu. Nu jau pāris gadus Karostā vasaras sākumā norisinās Karostas festivāls, septembra beigās “Lielais Dzintars” organizē projektu “Liepājas mākslas forums”, šogad oktobrī Liepājas pilsētvidē norisinās gaismas objektu un performanču projekts “Izgaismotā Liepāja”.

Jāsaka, Latvijas lielākajās pilsētās veidojas tendence celt grandiozas, multifuncionālas kultūras iestādes, kas kalpo kā kultūras magnēts vietējiem un arī citu apvidu iedzīvotājiem. Liepāja nav izņēmums. 2015. gadā mūzikas pilsēta ieguva savu koncertzāli – “Lielais dzintars”. 

Attēlos: Koncertzāle “Lielais dzintars”. 2015. Arhitekts: Folkers Gīnke. Publicitātes foto

Izcilā austriešu arhitekta, profesora Folkera Gīnkes (Volker Giencke) veidotā koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Latvijas un Baltijas jūras krastā esošais simbols – dzintars. Koncertzāles fasādes saulainais tonis rada vizuālas asociācijas ar dzintaru. Koncertzāles akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā – profesors Karlheincs Millers (uzņēmums Müller-BBM) no Vācijas un profesors Kristiāns Bartenbahs (uzņēmums Bartenbach) no Austrijas. Oranžie stikla paneļi bijusi pasaulslavenā gaismas dizainera Kristiāna Bartenbaha ideja, kura vadībā izstrādāts pilnīgi viss “Lielā dzintara” apgaismojuma projekts. Koncertzāles koncepcija ir “ola olā”, proti, celtni tur nesošais metāla karkass, kurā iekārta otra konstrukcija, radot iespaidu, ka ēkā ir ievietota otra ēka. Šāds risinājums Latvijā izmantots pirmo reizi, prasot augstu kvalifikāciju no būvniekiem un konstrukciju ražotājiem. Koncertzāles ēka ir astoņus stāvus augsta, tās kopplatība ir vairāk nekā 14 600 kvadrātmetru. Ēkas celtniecībā izmantots dzelzsbetons, metāls un stikls. Izcilā akustika, laikmetīgā ēkas arhitektūra un daudzfunkcionalitāte pievērsusi arī starptautisku speciālistu uzmanību, piešķirot koncertzālei dažādus apbalvojumus. 2016. gadā “Lielais dzintars”  ieguva Starptautisko Arhitektūras balvu (International Architecture Awards) kā labākais jaunais arhitektūras projekts, publikas balvu starptautiskā arhitektūras konkursā Architizer A+ Awards, Latvijas Arhitektūras gada balvu 2016 (Sudraba ananass) un atzinību “Gada labākā būve Latvijā 2015” nominācijā “Sabiedriskā jaunbūve”. Ēku iespējams iepazīt virtuālajā realitātē.

Tā ir koncertzāle un arī mājvieta Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas vidusskolai. Koncertzālē atrodas divas zāles – lielā zāle un kamerzāle. Ēkā ir kafejnīca un restorāns “Čello”, kā arī informācijas centrs. Savukārt ēkas 1. stāvā atrodas mākslas telpa “Civita Nova”, kurā šobrīd skatāma izstāde “Nenorunātās tikšanās. 3.pietura”, kuru veidojušas kuratores Solvita Krese, Inga Lāce un Andra Silapētere. Šī izstāde ir 3. pietura projekta “Nenorunātās tikšanās“ trajektorijā, kuru Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs attīstījis vairāku gadu garumā un kas pievēršas zinātniskās fantastikas ietekmes apzināšanai Latvijas kultūrtelpā gan pagājušā gadsimta otrajā pusē, gan mūsdienu mākslas teritorijā. Izstādē piedalās Ieva Balode, Kristaps Epners, Viktors Timofejevs, Arturs Virtmanis.

Arhitektūra

Liepājas seju veido ievērojams skaits 20.gadsimta sākumā jūgendstila manierē celtu namu. Jūgendstilā tika celti īres nami, kā arī tādas sabiedriski nozīmīgas ēkas kā teātris, skolas, kinoteātri un biroju nami. Kopumā mūsdienās apzinātas ap 70 jūgendstilam piederīgu ēku. Daudzās ēkās ir saglabājušās vēsturiskās kāpņu telpu dekoratīvās apdares, koka durvis, metāla vārti, margas, krāsnis, grīdas un citas liepājnieku amatu meistarības liecības. Jūgendstila mantojumu var izbaudīt gandrīz visā Graudu ielas garumā un arī Lielajā ielā. Liepājas viesiem izveidota pastaigu karte, kurā atzīmēti nozīmīgākie jūgendstila arhitektūras paraugi.

Apskates vērta ir renovētā Liepājas Valsts 1.ģimnāzija. Ēkas saudzīgais renovācijas projekts, ko izstrādāja arhitekte Ilze Mekša, 2018. gadā saņēma Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu – Zelta ananasu.

Attēlā: Liepājas Valsts 1. ģimnāzija. Ilzes Mekšas un SIA Wonderfull renovācijas projekts. Foto: Edgars Pohevičs

Renovācijas rezultātā tika radīta funkcionāli un vizuāli vienota mācību vide, cienot 1912. gadā celtās ēkas vērtības un tiecoties pēc jūgendstilam raksturīgās lietošanas ērtības un telpiskā komforta. Ēka tika veidota silti pelēku smilšu, zilas jūras un debesu noskaņās. Izmantojot sākotnējo ēkas funkcionālo risinājumu un mūsdienīgos papildinājumus, mācību process tiek organizēts ne tikai klasēs, bet iznests visā skolas ēkā - arī gaiteņos un iekšpagalmos. Atlases žūrijas pārstāvis Pēteris Blūms par projektu teicis: “Liepājas Valsts 1. ģimnāzija ir izcils piemērs ilgtspējīgai, iejūtīgai un sirsnīgai domāšanai arhitektūras mantojuma nepārtrauktībā.”

Dizaina viesnīcas Liepājā

Savu neatkārtojamu artavu Liepājas mākslinieciskajai gaisotnei piešķir daudzās dizaina viesnīcas. Kā pirmās asociatīvi ar Liepājas vārdu droši vien saistās mūziķa Luija Fonteina (Louie Fontaine) kičīgās viesnīcas. Liepājā ir virkne viesnīcu, kas iekārtotas arhitektūras mantojuma ēkās. Viena no tām ir viesnīca “Promenade Hotel”, kas Latvijas arhitektūras 2007. gada labāko darbu gada skatē saņēma balvu nominācijā “Pārbūves”.

Attēlā: “Promenade Hotel”. 2007. Projekta autori: IK Arhitekts Agris Padēlis-Līns, arhitekti Agris Padēlis-Līns, Nauris Piļāns.

Viesnīca ir izbūvēta 18.gadsimtā celtā ostas spīķerī, sarkano ķieģeļu mūra ēkā ar arkām pirmajā stāvā un izteiksmīgām koka balstu siju konstrukcijām ēkas pārējos stāvos. Spīķera komunikāciju telpas attīstītas kanāla pusē, kā stiklotu apjomu atverot arī skatu uz ostu un esošai telpu grupai pievienojot izgaismotas platības. Jaunbūve ir esošā spīķera apjoma telpisks turpinājums ar noslēdzošu fasādi pret Lielo ielu. Iekštelpu risinājuma galvenais uzdevums bijis saglabāt un izrādīt ēkas vērienīgumu. Pirmajā stāvā recepcijas daļā izveidota mākslas galerija, kurā var skatīt mākslas klasiķu, kā arī mūsdienu mākslinieku darbus.

Arī viesnīcā “Art Hotel Roma” ir izveidota mākslas galerija - “Romas dārzs”. Viesnīca tika atklāta 2019. gadā Rožu laukumā, kādreizējās slavenās viesnīcas “Hotel de Rome” ēkā", kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Rekonstruētā viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi. Šobrīd tajā ir izveidoti 28 numuri ar individuālu plānojumu, papildināti ar dažādu klasiķu oriģinālgleznām. Gan istabās, gan pārējās viesnīcas telpās skatāmi Džemmas Skulmes, Ģirta Muižnieka, Guntara Zaķa, Ivara Heinrihsona, Leo Svempa, Frančeskas Kirkes u.c. autoru darbi. Viesnīcas pagrabstāvā izvietota privāta gleznu galerija “Romas dārzs”. Galerija kolekcionē un apkopo to latviešu mākslinieku darbus, kuru dzīves un darba gaitas saistītas tieši ar Liepāju un tās mākslas tradīciju radīšanu. Tāpēc galerijas izstāžu zālēs, paralēli mainīgajām ekspozīcijām ir iespēja iepazīties ar plašu 20. gadsimta Liepājas mākslinieku darbu kolekciju. Šobrīd galerijā skatāma mākslinieka un scenogrāfa Ilmāra Blumberga (1943-2016) darbu retrospektīva izstāde “Blumbergs Liepājā”.

Kur vēl skatīt mākslu?

Liepājā mērķtiecīgi attīstās multimediju māksla. Tās lielākās aktivitātes norisinās, pateicoties Mākslas pētījumu labarotijai (MPLab), kas izveidota 2006. gadā kā Liepājas Universitātes Humanitārās un mākslas zinātņu fakultātes pētniecības struktūrvienība. MPLab sadarbībā ar Jauno mediju kultūras centru RIXC un Kultūras un informācijas centru K@2 (līdz 2008. gadam) veido jauno mediju mākslas izglītību Liepājā, paralēli tam tiecoties arī uzlabot izpratni sabiedrībā par jaunajiem medijiem un to specifiku. MPLab mērķis ir izveidot zinātniski pētniecisko bāzi un attīstīt pētījumu projektus jauno mediju mākslā. Pēdējos gados ļoti daudzi jaunie Liepājas multimediju mākslinieki savus darbus izstādījuši RIXC galerijā, Rīgā, tādējādi bagātinot Rīgas mākslas izstāžu piedāvājumu un popularizējot multimediālo mākslu. Daudzi mākslas notikumi ir pieejami tiešsaistē.

Liepājas muzejs ir nozīmīgs nacionālās kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Tā ir vieta, kur pilsētas vēsture apvienojas ar aktuālām mākslas norisēm. Muzejā var apskatīt vairākas pastāvīgās ekspozīcijas, unikālus arheoloģiskus priekšmetus, mākslas darbus un citas laikmeta liecības, kas stāsta par Liepājas vēsturi, sākot no akmens laikmeta līdz pat 19. gadsimtam. Šobrīd Liepājas muzejs ir lielākais pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājs – muzeja krājumā ir vairāk nekā 120 000 priekšmetu. Papildus tam aplūkojams 20. gadsimta mākslinieka – koktēlnieka Miķeļa Pankoka dzīves un mākslas ceļš. Muzejā arī darbojas Kurzemes tautastērpu informācijas centrs, kas sniedz konsultācijas par tautas tērpu valkāšanas tradīcijām un izgatavošanu. Papildus pastāvīgajām ekspozīcijām Liepājas muzejs regulāri rīko gan ar pašmāju, gan ārvalstu mākslinieku mākslas darbu izstādes. Šobrīd muzejā skatāma multimediāla gleznu izstāde “Simbolisms”, kurā redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi.

Attēlā: Multimediālā izstāde “Simbolisms” Liepājas muzejā. Publicitātes foto

Ievērības cienīga ir arī pati Liepājas muzeja ēka, kurā muzejs izvietots. Agrāko ārsta Nisana Kacenelsona dzimtas savrupnamu no 1900 līdz 1901. gadam pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes dotas skices cēlis arhitekts Pauls Makss Berči. Ēka ir izcils 20. gs. sākuma Liepājas eklektisma arhitektūras paraugs. Muzeja ēkai ir saglabāts gan tās ārējais veidols, gan krāšņās un dekoratīviem elementiem bagātās iekštelpas. Iekštelpu interjeros atrodami  gan vācu renesances, gan baroka un rokoko stila paraugi.  Nama fasādes risinātas vēlās gotikas stila formās, veidotas apmetumā. Kopš 1935. gada ēkā atrodas pilsētas muzejs.

Amatnieku nama darbnīcās Kurzemes amatnieku vadībā iespējams apskatīt, kā uz stellēm top tautiskie tērpi, šķelto klūgu pinumi, veidotas lelles, lietas sveces, darinātas metāla rotas, keramikas darbi, ādas un dzintara izstrādājumi. Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā  un foajē regulāri skatāmas Liepājas un Latvijas mākslinieku izstādes.

Kultūras telpa

Kultūras nams “Wiktorija”  ir alternatīva kultūras telpa, kurā notiek mākslas pasākumi un koncerti. Tā ir telpa, kas kalpo par dažādu radošo kolektīvu mēģinājumu platformu un audio ierakstu studiju.

Savukārt Juliannas pagalms ir jauna sabiedriska vieta Liepājā, kas atrodas pilsētas centrā, Friča Brīvzemnieka ielā 7, un ir lielisks piemērs, kā iedzīvināt pamestas, aizmirstas vēsturiskās ēkas, piešķirot tām jaunu dzīvi. Juliannas pagalms pie sava nosaukuma ticis, pateicoties šīs apkaimes vēsturei – pašreizējā Friča Brīvzemnieka iela talajā 1797.gadā bija ieguvusi nosaukumu Juliannen Strase, kas 1893. gada izdotajā pirmajā latviskajā kalendārā tikusi pārdēvēta par Juliannas ielu. Vēsturiskajās industriālajās ēkās 19.gadsimtā darbojusies Kētena tipogrāfija, bet 20.gadsimtā - sandaļu fabrika un šūšanas cehs. Šobrīd Juliannas pagalmā darbojas restorāns, vairāki bāri, veikali, pieejamas telpas birojiem un radošām aktivitātēm. Šeit regulāri norisinās dažādi pasākumi. Juliannas pagalmā nesen radīts milzīgs sienas gleznojums, kura idejas pamatā ir atsauces uz 1970.gadu pasaules kultūru. Darba autors ir mākslinieks Uldis Rubezis, kurš ir autors jau vairākiem sienu gleznojumiem Liepājā, piemēram, “Pegazs” Kuršu ielā 21 un “Vārna” Vecajā Ostmalā 55.

Attēlā: Juliannas pagalms. Publicitātes foto

Viens no Juliannas pagalma iemītniekiem ir restorāns “MO Liepāja” . Laikmetīgi minimālistisko, industriālo lounge stila interjeru veidojusi OPEN AD galvenā arhitekte un interjera dizainere Zane Tetere - Šulce.

Attēlā: Restorāna “MO Liepāja” interjers. 2016. Autors: OPEN AD un Zane Tetere-Šulce. Foto: Māris Lapiņš

Godinot telpas un apkārtnes vēsturisko vērtību, arhitektūra un interjers atklāj smalki saglabātas autentiskas detaļas un materiālus, kā ķieģeli un koku. Ēdināšanas daļa, kafijas un tapas bārs, kā arī citas restorāna zonas ir atdalītas ar mēbelēm un aizkariem. Vasarās atvērta arī āra terase, kur pa laikam tiek rīkoti dažādi koncerti.

Māksla pilsētvidē

Liepāja ir pārbagāta ar dažādiem vides objektiem un skulptūrām, kas, kā jau pieklājas mūzikas pilsētai, lielākoties ir veltītas mūziķiem un dziesmām. “Slavas aleja” (2006) Zivju ielā ar Latvijā ievērojamu mūziķu plaukstu nospiedumiem, tēli no Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” (2010) Kūrmājas prospektā, leģendārajai rokgrupai “Līvi” veltītā skulptūra “Spoku koks” (2014) Jūrmalas parkā ir tikai daži no Liepājas pilsētvides mākslas objektiem.

Attēlā: kinētisko skulptūru grupa “Noķer pilsētas vēju” Vecajā Ostmalā 26, Liepājā. Autors: Gaits Burvis. 2014

Līdztekus mūzikas tēmai vides objektos risinātas dzintaram un vējam veltītas tēmas, ar ko Liepājas pilsēta vienmēr vēlējusies sevi asociēt. Liepājas Vecās Ostmalas promenādes sākumā atrodas četrmetrīgs “Dzintara pulkstenis” (2004), ko veidojusi tēlniece Olga Šilova. Tā izveidei liepājnieki saziedojuši 50 litrus dzintara gabaliņu, kas nu smilšu pulksteņa veidolā ietērpti rūdīta stikla un cinkota tērauda ietvarā. Turpat netālu Vecajā Ostmalā 26 atrodas tēlnieka Gaita Burvja veidotā kinētisko skulptūru grupa “Noķer pilsētas vēju” (2014), kas simboliski atveido trīs elementus: brāzmaino vēju kā gaisu, jūras viļņus kā ūdeni un Liepājas pilsētu kā zemi.

Attēlā: 2013. gadā rekonstruētais Jāņa Čakstes laukums Liepājā. Projekts: SIA AKA birojs

Attēlā: Memoriāls holokausta upuriem Šķēdes kāpās. 2005. Autors: Raimonds Gabaliņš

Ģeometriju pilsētvidē ienes Jāņa Čakstes laukums, kas ir iedzīvotāju iecienīta pulcēšanās vieta gan tumšajā gadalaikā, svinot dažādus ar valsts neatkarības dibināšanu saistītus svētkus, gan vasarās, baudot brīvdabas mūzikas un deju koncertus. Sākotnēji plašais laukums izmantots kā karavīru apmācību un parādes vieta, un tikai 20. gadsimta sākumā te ierīkoja apstādījumus. 1925. gadā, atzīmējot Liepājas 300. jubileju, tā laika Valsts prezidents Jānis Čakste kopā ar citiem valsts un pilsētas vadītājiem katrā laukuma stūrī iestādīja pa vienai liepai. Šim notikumam par godu laukums ir nosaukts Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdā. Laukuma rekonstrukcijas laikā, 2013. gadā, tika atjaunots pirmskara Latvijas laikā veidotais celiņu un apstādījumu tīkls.

Memoriāls holokausta upuriem (2005) Šķēdes kāpās veltīts Otrā pasaules kara laikā nogalināto Liepājas ebreju piemiņai. Vāirāk kā 4 tūkstoši kvadrātmetru lielā laukuma autors ir tēlnieks Raimonds Gabaliņš. Tas veidots Menoras (viens no Jūdaisma simboliem) jeb septiņu žuburu svečtura formā. Tā kontūras, kas labi saskatāmas no putna lidojuma, izveidotas no skaldītiem laukakmeņiem un granīta bluķiem. Menoras “gaismas” veidotas no granīta pīlāriem ar ivritā iegravētiem uzrakstiem, kā arī tekstiem angļu, latviešu un krievu valodā. Tas ir vienots vizuālās mākslas, arhitektūras un vides dizaina objekts, kas atbilst visiem jūdaisma kanoniem attiecībā uz piemiņas vietām.

Daudzās vietās pilsētvidē ir iespējams aplūkot sienas gleznojumus. Liepājas sienas klāj jau pieminētā mākslinieka Ulda Rubeza gleznojumi. Katram no tiem ir savs unikālais vēstījums, stils un izpildījums.

Attēlā: Sienas gleznojums Ziemeļu fortos, Jātnieku ielā 25, Liepājā. 2018. Autors: Al Sticking

Liepājas Ziemeļu fortos 2018. gadā tapis franču mākslinieka ar pseidonīmu Al Sticking sienas gleznojums – sirmgalves portrets. Al Sticking apceļo Eiropas vēsturiskās vietas un meklē īpašus stāstus, kurus attēlot savos darbos. Uzzinot par Liepāju, mākslinieks esot bijis pārliecināts, ka īpašu stāstu atradīs arī šeit. Apmeklējot Sv. Annas baznīcu, viņš saticis sirmgalvi, kuras dzīvesstāsts aizkustinājis tik ļoti, ka viņš vēlējies sievieti attēlot ainaviskā gleznā. “Es ceļoju pa dažādām valstīm, tiekos ar iedzīvotājiem, apgūstu viņu vēsturi un gleznoju to, ko esmu iemācījies no viņiem,” stāsta mākslinieks, “Mēs zaudējam atmiņas un vēsturi, ko šie cilvēki mums atstāj, un tas ir ļoti slikti. Mums jāklausās mūsu vecvecākos un citos vecos cilvēkos, jo viņi vislabāk zina, cik cilvēki spēj būt ļauni, un mēs atkārtosim tā laika kļūdas, ja neapgūsim vēstures mācības. Patiesībā man šķiet, ka situācija pasaulē ir visai satraucoša, tādēļ es vēlos ceļot, mācīties, gleznot un dalīties ar vēsturi.” Šķiet, šī ir viena no atziņām, ko caur mākslu, arhitektūru un dizainu var saskatīt Liepājā. Vēlme saglabāt vēsturi, to pieņemt un pielikt kaut ko no tagadnes, taču neaizmirstot par pagātni.

Raksta autore: Kristīne Markus
Raksts tapis sadarbībā ar Evitu Valteri un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju

Reklāmkarogs: Kristīne Markus