13.03.2019.
"Somija" un "dizains" – divi vārdi, kas apziņā mirklīgi pārklājas. Somijas dizaina izglītība ir viena no labākajām pasaulē, savukārt iedzīvotāji jau vairākus gadu desmitus apzinīgi (gribētos ticēt, ka "neapzināti") pirkuma brīdī veic izvēli par labu dizainam. Vide, kura tiecas būt sakārtota un pieejama ikvienam. Kvalitatīvas, ilgtspējīgas un vienlaikus gaumīgas lietas Somijā ir pārpārēm, tostarp arī pakalpojumi un digitālie risinājumi. Par dizaina priekšmetisko vidi ikdienā visdrīzāk var pārliecināties daudzajos mazajos veikaliņos, kas Helsinkos atrodami pilsētas dizaina kvartālā, savukārt par pašu dizaina disciplīnu ik gadus atgādina festivāls – Helsinku dizaina nedēļa, kas šogad notiks 5.–15. septembrī. Cita nozīmīga norise gada nogalē ir "SLUSH", tikšanās vieta jaunuzņēmumiem un investoriem, kas šogad jau izziņota un notiks 21.–22. novembrī. Šis pasākuma formāts ieguvis arī starptautiskas aprises un šogad iekarojis Āzijas tirgu – Tokiju, Šanhaju un Singapūru. Ja vien ir labas un dzīvotspējīgas idejas, šī ir īstā vieta, kur meklēt sadarbības partnerus un investorus. Helsinki kā pilsēta, kuras centru iespējams iepazīt nesteidzīgā pastaigas solī, allaž ir gana atvērta kultūras, mākslas, dizaina un arhitektūras baudīšanai ikvienam, kas vēlas atpūsties un izklaidēties. Šo ieceri iespējams īstenot vien dažu stundu laikā, izmantojot kuģu satiksmi no Tallinas.
Laikmetīgās mākslas muzejs atrodas kultūras kvartālā pašā pilsētas sirdī. Ēku kā zīmīgu arhitektūras būvi nav iespējams nepamanīt – šis muzejs ir kļuvis par vienu no Ziemeļvalstu nozīmīgākajiem kultūras centriem un te allaž ir kāda laba izstāde, kas pārsteidz, provocē, iespaido un, jā – arī izklaidē.
Hrafnhildures Arnardotiras personālizstāde "Nervescape" muzejā "Amos Rex" Helsinkos / Foto: publicitātes attēls
Ar plašu vērienu izvēršot šī gada tēmu "Labestība", muzejs aktualizē tādus jēdzienus kā došana, dalīšanās, viesmīlība un satikšanās. Sajust to iespējams caur islandiešu mākslinieces Hrafnhildures Arnardotiras (Hrafnhildur Arnardóttir) jeb viņas vārda labskanīgākai izrunai pieņemto pseidonīmu Shoplifter (tulk. – "veikalu zagle") ekspozīciju – "Nervescape". Arnardotiras interese par neiroloģiju radījusi vēlmi pētīt tieši matus – tie ir nozīmīga ikviena cilvēka identitātes sastāvdaļa un, iespējams, nervu galu turpinājums. Izstādes nosaukums savdabīgi rezonē ar paša muzeja nosaukumu: "kiasma" ir anatomijas jēdziens, kas somu valodā nozīmē divu nervu pārklāšanos šūnā. Pārceļot šo jēdzienu uz kultūrvidi, tas pārtapis par mākslas un kultūras sintēzi. Izstādes popārtiskā krāsu bagātība veicina atslābināšanos un iegremdēšanos sajūtu un tekstūru pasaulē. Nekas no šiem mākslīgajiem matiem nav iegūts dabīgas krāsošanas ceļā – viss, pašas autores vārdiem sakot, ir "ready–made art" – tas, kas nopērkams gatavā veidā. Plāksnīte pie ekspozīcijas aicina priecāties, vienlaikus izturoties pret to ar bijību. Jāpiebilst, ka Ņujorkā dzīvojošā māksliniece šovasar būs Islandes pārstāve prestižajā Venēcijas mākslas biennālē. Izstāde būs skatāma līdz 15. septembrim.
Inga Meldere "Five paintings and a mural" (2017–2018) / Foto: https://guide.kiasma.fi
Vēl līdz 24. martam trešā stāva izstāžu zālē izstādē "Turp un atpakaļ" iespējams aplūkot muzeja krājumā esošo Baltijas jūras valstu mākslinieku darbus, daudzi no kuriem "Kiasma" skatāmi pirmo reizi, tostarp arī latviešu – Miķeļa Fišera, Ingas Melderes, Darjas Meļņikovas un Katrīnas Neiburgas – darbi. Izstādē pārstāvētās un šobrīd Helsinkos dzīvojošās mākslinieces Ingas Melderes ieteikums Helsinku mākslas norišu daudzveidības meklētājiem ir ieskatīties "Instagram" kontā "@kulttuurivinkki".
Līdz ar renovētās un jaunbūvētās kultūrtelpas sacelto ažiotāžu ap digitālās pasaules piedāvājumu pirmajā ekspozīcijā pievilkšanas spēks nav mazinājies. Līdz 19. maijam te skatāmas divas jaudīgas ekspozīcijas: pirmo reizi Somijā skatāmas ievērojamā beļģu sirreālista Renē Magrita (René Magritte, 1898–1967) gleznas, kā arī Amsterdamas mākslinieku apvienības "Studio Drift" – jaunlaiku dizaina un mākslas simbiozes veidotāju – ekspozīcija.
Izstāde "Renē Magrits. Dzīves līnija" muzejā "Amos Rex" Helsinkos / Foto: publicitātes attēls
20. gs. starpkaru posmā sirreālisms bija viens no vadošajiem virzieniem mākslā, literatūrā un kino. Izstāde "Renē Magrits. Dzīves līnija" konceptuāli atsedz mākslinieka skatījumu, kuru viņš 1938. gadā definējis savā lekcijā "Dzīves līnija" – proti, sirreālisms ir attēlu eksperiments, kurš vērsts uz cilvēka esības mīklas atrisinājuma meklējumiem. Lekcija kalpo kā ceļvedis izstādē, kurā vairāk kā 80 darbi no privātkolekcijām un muzejiem pārstāv laika posmu no agrīnajiem darbiem līdz pat sirreālisma briedumam 1960-tajos gados. Magrita gleznās pretstatīti un savienoti šķietami nesavienojami ikdienišķi priekšmeti un situācijas, kas izraisa vizuāla pārsteiguma efektu. Līdzās esošais kinoteātris "Bio Rex" piedāvā plašu kino programmu, kurā iekļauts gan Magrita iecienītākais mēmā kino seriāls "Fantomass" (1913–1914), gan jaunāko laiku kino, ko ietekmējusi sirreālisma kustība.
Mākslinieku apvienības"Studio Drift" ekspozīcija muzejā "Amos Rex" Helsinkos / Foto: publicitātes attēls
Sirreālās sajūtas savdabīgi turpinās arī mākslinieku apvienības "Studio Drift" ekspozīcijā, kas iesaistot gaismu, kustību, krāsu un noskaņu, sintezē dizainu, vizuālo mākslu un tehnoloģijas. Amsterdamas radošais tandēms Loneke Hordaina (Lonneke Gordijn) un Ralfs Nauta (Ralph Nauta) piedāvā savu skatījumu dzīves kompleksumam: katra vienība pati par sevi ir bezjēdzīga, bet kolīdz tā pievienojas lielākai struktūrai, kļūstot par tās sastāvdaļu, tā rada plašāku kontekstu. Lielizmēra instalācijas poētiski vizualizē šo dabisko pievienošanās procesu. Gana provokatīva ir iztādes centrālā instalācija "Drifter" – levitējošs, nezināmā virzienā gaisā nemanāmi peldošs monolīts betona klucis. Kā iedvesmas avots tam kalpojis nīderlandiešu literatūras klasikas darbs, renesanses humānista Tomasa Mora (Thomas More, 1478–1535) sacerētā "Utopija" (1516). Absolūti izdomātā pasaulē līdzās politiskai satīrai un detalizētam pilsētas dzīves aprakstam Mors piedāvā dzimumu līdztiesībā balstītu sabiedrību bez privātīpašuma, bet ar vergiem un kurā viss, kas iztēlē radīts, uzbūvējams ar universālu, kaltam pakļāvīgu materiālu. Māksliniekuprāt, šī varētu būt Mora vīzija par betonu kā brīnummateriālu jau 200 gadus pirms tā atklāšanas.
Helsinku kultūras kvartāls nebeidz pārsteigt – vēl viena brīnišķīga, dažus mēnešus iepriekš atvērta kultūras celtne aicina ienākt un ielūkoties tās piedāvājumā. Pilsētnieki to jau paguvuši novērtēt un sajust kā valsts simtgades balvu. Gaismu caurstrāvota no ārpuses un kūsājošas enerģijas pielieta iekšpusē. Monumentālā struktūra līgani tiecas augšup un ir kļuvusi par noslēdzošo ēku Pilsoņu laukumam "Kansalaistori" pilsētas dienvidu pusē, pavisam netālu no centrālās dzelzceļas stacijas, kā arī vairākām nozīmīgām kultūras celtnēm – "Kiasma", Alvara Ālto (Alvar Aalto) projektētās koncertzāles "Finlandia Hall", Somijas parlamenta ēkas. No trim pusēm taisnstūrveida, bet ceturtajā – iestiepta un ieliekta, tā atgādina kuģa priekšgalu. Projektētāji – somu arhitektu birojs "ALA Architects".
Helsinku Centrālā bibliotēka / Foto: "Helsinki Marketing"
Projektējot ēku, arhitekti sev kā uzdevumu izvirzīja rast optimistiskus un bezbailīgus risinājumus eksperimentiem, strukturālām inovācijām un apmeklētāju iesaistei. Galarezultātā laikmetīgā bibliotēka ir tapusi kā urbāna dzīvojamā telpa, kas piedāvā vietu ideju apmaiņai un iedrošina uz radošumu, zinātkāri un līdzdarbību. Mūsdienās bibliotēkas ēkas funkcija ir pāraugusi tikai grāmatu glabāšanas funkciju, to labi redzam arī mūsu LNB ikdienā. Apmeklētāju intensitāte un vecuma grupu dažādība no maza līdz lielam bibliotēkā ļauj ieraudzīt šībrīža Somijas sabiedrības griezumu – pieņemot, ka ik dienas to apmeklē ap 10 000, bet gadā tie būs jau 2,5 000 000 cilvēku. Visa ēka ir veltīta tieši viņiem – administratīvās telpas samazinātas līdz minimumam un čaklo bibliotekāru darbvietas pārceltas uz piepilsētu. Daudzi pakalpojumi ir digitalizēti – grāmatu saņemšana, nodošana, izvietošana. Telpu kopējā platība ir 17,250 m2, bet klātesošo grāmatu skaits salīdzinājumā ir visai neliels – vien 100 000, taču tiešsaistē iespējams izvēlēties, pasūtīt un saņemt grāmatu no 3,4 000 000 vienību piedāvājuma klāsta.
Helsinku Centrālā bibliotēka / Foto: "Helsinki Marketing"
Ēkas divēji liektajā, koka apdares priekšējā fasādē izvietotās stikla durvis vizuāli palielina bibliotēkas viengabalainību un ieved apmeklētāju no kolonnu balstiem brīvā telpā. Te izvietotas grāmatu nodošanas vietas, performanču norišu telpa, kafejnīca un restorāns, bērnu telpa un auditorijas. Spirālveida kāpnes savieno ēkas pirmo un vidējo stāvu, kura satvarā izmantota inovatīva tehnoloģija – nospriegotas arkveida tērauda troses slīpu betona kolonnu veidā. Telpa kopumā ir tumša ar minimālu dienasgaismu – te daudz darbvietu, kas domātas izpētei, kā arī ierakstu un producēšanas studijas. Bibliotēkas augšstāvs pilnībā veltīts grāmatām. To izvietojums mirklīgi aizrauj un iedvesmo tiešai grāmatu lasīšanai – gaisma burtiski plūst no visām pusēm. 10 podos iestādīti koki veido dabiska meža ilūziju. Ozolkola grīdas iesegums rada patīkamu mājīguma sajūtu - tieši šeit veidojas apmeklētāju burziņš. Pavasara atnākšanu gaida arī āra terases atvēršana, kas nešaubīgi kļūs par pilsētas iecienītāko skatu platformu.
Helsinku Centrālā bibliotēka / Foto: "Helsinki Marketing"
Somija ir ziemeļvalsts un tās dzīves ritmā daudz kas pakārtots tieši dabas ritmiem. Daudzas kultūras institūcijas nosacīti iegrimst ziemas miegā, lai mostos līdz ar pavasara enerģijas pieplūdumu. Maija vidū durvis ver daudzas vēsturiskas ēkas un muzeji. Viena no iespējām izzināt Somijas vēstures un arī dizaina leģendas – iepazīt Fiskari ciematu. Šogad te pirmo reizi notiks mākslas un dizaina biennāle (15.05.-15.09.2019). Rīkotāji ir Helsinku dizaina nedēļas organizatoru komanda, bet starptautisku spozmi pasākumam piešķirs uzaicinātais kurators, britu dizainers Džaspers Morisons (Jasper Morrison), kurš organizē aicināto dalībnieku – dizaineru – atlasi.
Fiskari ciemats Somijā / Foto: https://fiskarsvillagebiennale.com/
Ir vērts ieskatīties muzeja mājas lapā, jo tas pārstāv arī citus muzejus – gan vēsturiskas ēkas un cietokšņus, gan mūsdienīgo Navigācijas muzeju. Pati centrālā ēka līdzās atzinīgi novērtētajai Somijas vēstures ekspozīcijai un bagātīgajam etnogrāfijas krājumam ik pa brīdim piedāvā labas un saistošas mainīgās izstādes. Kā piemēru var minēt pašlaik skatāmo izstādi "Japānas dizainam – 100".
Somijas Nacionālais muzejs / Foto: https://www.kansallismuseo.fi
Keramikas uzņēmuma "Arabia" vēsturiskajās telpās līdz pat pagājušās vasaras vidum atradās Ziemeļvalstu spēcīgākā dizaina un mākslas universitāte – Ālto Universitāte. Līdz ar universitātes pārcelšanos uz jauno mājvietu te, iespējams, pavērsies iespēja elitāru mājokļu izbūvei, bet pilsētniekiem un Helsinku viesiem šī joprojām būs interesanta vēstures liecību vieta. Īpašā rūpnīcas veikalā iespējams iegādāties "Arabia" brīnišķīgos traukus – ir maldīgi domāt, ka cenas būs zemākas kā citviet pilsētā, kā arī jāpatur prātā, ka pati rūpnīca savu darbu Somijā kopš 2016. gada ir slēgusi un tagad traukus darina Taizemē un Rumānijā. Tomēr tas neliedz jūsmot par patiesām priekšmetiskā dizaina kvalitātēm un ēkas 9. stāvā rūpnīcas dizaina muzeja sadaļā izpētīt Tapio Virkala (Tapio Wirkkala) radīto "Ultima Thule" kolekciju vai Kremļa zvanu inspirēto stikla trauku dizainu Kaja Franka (Kaj Franck) redzējumā. Ēkā redzamas no uzņēmuma "Fiskars" darinājumiem veidotas instalācijas – kā nekā "Arabia" šobrīd ir uzņēmuma sastāvdaļa.
Rajons "Arabianranta" Helsinkos / Foto: Jussi Hellsten
Māksla, dizains un tehnoloģijas sastopamas arī bijušās kabeļu fabrikas telpās. Te vietu radis reklāmistu, dizaineru, mākslinieku darbnīcu, IT speciālistu puduris, veseli 3 muzeji, turklāt ik pa laikam notiek kāds festivāls, teātra izrāde vai performance. Ir iespējams iepazīt šo vidi pašam, vai arī pieteikties izzinošā ekskursijā. Līdz 17. martam noris tirdziņš, kurā iespējams tikt pie Somijas mākslinieku, amatnieku un dizaineru radītajām lietām.
Kabeļu fabrika Helsinkos / Foto: Kuvio Oy / Martin Sommerschield
Jā, Helsinkos dizains ir sastopams uz katra soļa. Nevar nepieminēt pasaulslaveno apdruku zīmolu "Marimekko", kuram centrā un pilsētas apkaimē vien ir 15 veikalu, bet visā pasaulē jau pāri 150. Un tā, izteiksmīgi svītrainā vai puķainā somā ievietojot rokas tvērienam tīkamu dvieli, var droši doties uz pirti. Ir aprēķināts, ka uz 5,3 miljoniem iedzīvotāju valstī ir 2 miljoni saunu. Pirts kultūra Somijā ir tikpat ierasts jēdziens kā dizains un šīs abas lietas apvienojot, var doties baudīt ziemas peldi atklātos ūdeņos un sēžot "Loyly" terasē uzmest aci pilsētas līnijai.
Autore: Daina Vītoliņa
Titulattēls: Renē Magrits "Lāsts" (1931)
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, "Jug Cerovic Architecte DPLG"