19.11.2020.

Latvijas patriotiskāko svētku mēnesī šis ir īpaši piemērots laiks doties iepazīt Cēsis – Latvijas karoga dzimteni. Cēsis ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, kas var lepoties ar senu un bagātu vēsturi. Līdzās iespaidīgajai viduslaiku Cēsu pilij un gotiskajai Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskai baznīcai kūsā kultūras dzīve. Cēsis ir kļuvusi par Vidzemes mākslas un kultūras centru – tā ir mājvieta Cēsu mākslas festivālam, sarunu festivālam “Lampa” un čella festivālam “Čello”.

Vēstures satikšanās ar dizainu un arhitektūru

Šoreiz ceļvedi iesāksim ar izstādi, nevis, kā ierasts, ar pilsētas koncertzāli. Cēsis ir bijusi nozīmīga Latvijas vēsturē gan ar izšķirošajām Cēsu kaujām Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā, gan vietējo iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām  20. gs. 40. un 50. gados. Vēstures ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunkurs”  reizē ir vēstures stāstītāja un dizaina paraugs, kā mūsdienīgi izstāstīt vēsturi. Atklāj pārsteidzošus un varonību apliecinošus indivīdu pretošanās stāstus ekspozīcijā, kas izveidota padomju laika īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un vēsta par Latvijas okupāciju! Šobrīd saistībā ar koronovīrusa izplatību valstī ekspozīcija ir uz laiku slēgta, taču tajā var ielūkoties virtuāli.

1940. gados Latviju divreiz okupēja Komunistiskā Padomju Savienība un Nacionālsociālistiskā Vācija. Līdz pat 1950. gadu vidum cēsnieki un kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāji, tāpat kā viņu laikabiedri citviet Latvijā, aktīvi pretojās totalitārajiem okupācijas režīmiem. Ekspozīcijas multimediālais iekārtojums sniedz padziļinātu ieskatu vietējās kopienas patriotismā un motivācijā. Laika līnija rosina izzināt Latvijas okupācijas norisi no 1939. līdz 1957. gadam, un tematiski sakārtoti citāti no vietējiem laikrakstiem piedāvā salīdzināt abu okupācijas režīmu politisko propagandu. Mākslinieku tandēma Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā ekspozīcija saņēmusi atzinīgu vērtējumu gan no apmeklētājiem, gan profesionāļiem, piemēram, 2019. gadā iegūta 3. vieta Latvijas dizaina gada balvā.

Vidzemes koncertzāle “Cēsis”* darbību uzsāka 2014. gada pavasarī, iedzīvinot Cēsis un pievilinot tuvējās Rīgas radošos prātus, kas drīz vien radīja domino efektu Cēsu kultūras attīstībā. Koncertzāles ēkā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar mūsdienīgo. Savu arhitektonisko tēlu tā ieguvusi, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās Biedrības namu un to papildinot ar laikmetīgām arhitektūras formām, bet izceļot vēsturiski autentiskos elementus. Interjeram īpašu raksturu piešķir dabīgā koka detaļas restaurētajās griestu sijās un iekštelpu apdarē. Ēkas rekonstrukcijas autors ir Arhitekta J.Pogas birojs (arhitekti Juris Poga, Ilva Asmusa, Marika Riekstiņa, Lauris Birznieks, Astra Poga, Žanna Turova), ar šo projektu iekļūstot Latvijas Arhitektūras gada balva 2015 finālistu vidū.

Viesīgās biedrības nama pārbūves arhitektoniskās koncepcijas pamatā bija idejas par atklātību un patiesumu, vecā un jaunā mijiedarbību, vietas un telpas vienotību, kā arī izmantošanas daudzveidību. Tās tika īstenotas gan telpu plānojuma struktūrā, gan būvniecības paņēmienos – tika maksimāli atsegtas konstrukcijas un materiāli (ķieģeļu mūri, akmens, koks, betons, metāls), saglabāti nama vētsuriskie krāsotā mūra apemtumi un interjera elementi (sienu koka vairogi, lustras ar griestu rozetēm, kāpņu metāla margas, pilastri un durvis). Savukārt kompleksa jaunbūvējamās daļas tika veidotas kā koki – redzamie liekti brūnā ķieģeļa mūri zemes līmenī veido koku stumbrus, stikla apjomi virs tiem veido koku vainagus, bet dzeltenie, telpiski brīvi izkārtotie saules aizsegi veido lapotnes. Būvniecībā tika izmantoti vietējie būvmateriāli – Lodes ķieģeļi un koks.

Koncertzāle “Cēsis” ir reģionālas nozīmes daudzfunkcionāls kultūras centrs. Apmeklētāju rīcībā ir akustiskā Lielā zāle ar 800 skatītāju vietām, Kamerzāle, Ērģeļu zāle, Kino zāle un Izstāžu zāle - INSIGNIA mākslas galerija, kurā pastāvīgi ir apskatāmas gan latviešu, gan ārzemju mākslinieku izstādes. Koncertzālē atrodas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas mācību telpas, kā arī mājvietu šeit raduši Cēsu amatiermākslas kolektīvi un Vidzemes kamerorķestris. Ēkā darbojas restorāns un bārs. Koncertzālē ir iespējams pieteikt ekskursijas, kuru laikā var iepazīt koncertzāli no kultūrvēsturiskā un mūsdienu skatu punkta. Ciemošanās laikā iespējams ne tikai izstaigāt koncertzāles gaiteņus, bet palūkoties uz skatuvi no prožektoru skatupunkta un izbaudīt panorāmas ainu uz visu pilsētu.

Viesnīcas VILLA SANTA apvieno divus stāstus, savienojot pagātni ar mūsdienām. 2014. gadā izdevniecība ŽURNĀLS SANTA izsolē iegādājās 19. un 20. gadsimtu mijā ģimeņu atpūtai celtās krievu aristokrātu villas Gaujas krastā, Cēsīs. Senāk tās tika izīrētas arī kā vasaras pansijas, piemēram, dzejniekam Aleksandram Čakam, gleznotājam Romanam Sutam un aktrisei Marijai Leiko. Vēlāk, pēc villu nacionalizēšanas 1918. gadā, tur izveidota strēlnieku lazarete, un kopš tā laika tur atradušās veselības iestādes, kurās ārstējušās tā laika Latvijas kultūras elite – dzejnieki Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis, komponists Pēteris Plakidis, gleznotājs Valdis Kalnroze. Te ārstēja ne tikai ar zālēm un fizikālo terapiju, bet arī ar kultūrārstniecību – pastaigām, piknikiem, grāmatu lasīšanu un kino. 20. gs. 90. gados slimnīcu slēdza un villas palika tukšas, līdz tās iegādājās Santa Anča un izdevniecība ŽURNĀLS SANTA. Ēku kompleksu pārbūvēja, saglabājot divu mazāko villu vēsturisko apjomu. 2017. gadā tika atklāta viesnīca VILLA SANTA. Šobrīd sešus hektārus plašajā teritorijā atrodas trīs villas ar luksusa klases dizaina numuriem, restorāns un unikāla viesību zāle - Tilta māja. Kompleksa galvenajā ēkā Villa Santa atrodas recepcija, restorāns, viesību un semināru zāle, spa zona un viesu numuriņi, tai skaitā prezidenta numurs. Abās mazākajās villās - Villa Ieva un Villa Carola - atrodas viesnīcas numuri.

Cienot villu sākotnējo izskatu un vēsturisko lomu – vasarnīcas funkciju, ēku fasādēs saglabāta koka dēlīšu apdare. Kokgrebumu fragmenti rekonstrukcijas gaitā maksimāli pietuvināti paraugam no senām fotogrāfijām un saglabātajiem elementiem. Viesnīcas arhitektūrā un interjerā vēsturisko auru papildina mūzdienīgs dizains un māksla. Viesu numuri iekārtoti modernā minimālisma stilā, bet viesnīcas īpašā atpazīstamības zīme ir latviešu gleznotājas Ievas Iltneres darbi, kas rotā restorāna interjeru, un oriģināldarbs, kas gleznots speciāli viesnīcas interjeram, atrodas viesu uzņemšanas zonā. Thonet ikoniskie Vīnes krēsli restorānā izvēlēta kā atsauce uz šīs vietas pirmsākumiem, griestus rotā iespaidīga lustra, kura iegūta viesnīcas Rīga  (tagad Kempinski) izpārdošanā pirms demontēšanas. Restorāna ēdiens tiek servēts portugāļu zīmola Vista Alegre traukos.

Tilta māja ir unikāls arhitektūras paraugs, jo tā vienlaikus ir māja un arī tilts pāri gravai un ūdenstilpnei, jo vēsturiski šajā vietā bijis gājēju tilts. Tilta funkcija saglabāta arī tagad, jo pa to joprojām var šķērsot dīķi. Tilta māja paredzēta gan kā svinību zāle kāzās vai citos pasākumos, gan kultūras telpa. Mājā var uzņemt līdz pat 150 viesiem. Viesību zālē radīta īpaša akustika, kas nodrošina arī koncertu rīkošanas iespējas. Projektētājam liels izaicinājums bijis, piemēram, atrsināt jautājumu, kur izvietot komunikācijas, jo ēkā bija paredzēta virtuve, un kā novērst šādām ēkām raksturīgo vibrāciju. VILLA SANTA projekts tika realizēts sadarbībā ar arhitekti Ivetu Lūsi (ex.Cibuli) un uzņēmumu Atmospheres. 2017. gadā VILLA SANTA ieguva žūrijas atzinību skatē “Gada labākā būve Latvijā” nominācijā “Sabiedriskā jaunbūve”.

Kultūras telpa

1878. gadā celtā Vecā alus darītava (apskatāma no ārpuses), kas saukta arī par Alus brūzi, pārtapusi par mūsdienīgu izstāžu centru, kur ik augustu Cēsu Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu mākslas izstādes. Vecais alus brūzis ir unikāls industriālais mantojums, kas iekļauts Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Tās īpašnieks bija grāfs Emanuels Zīverss. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpirkuši darītavu no Zīversu dzimtas, un šajā laikā darītavā tika ražots alus, vīns, sulas un minerālūdens. Kādu laiku brūzis stāvējis pamests, bet kopš 2013. gada tas pieder nodibinājumam “Vides risinājumu institūts”, kura iecere ir brūža kompleksā izveidot Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru “Brūzis” – platformu, kurā satikties zinātniekiem, māksliniekiem, pavāriem un citu nozaru speciālistiem un sadarbības rezultātā radīt jaunas pieejas vides problēmu risināšanā. Organizācija vēlas atdzīvināt brūža kultūrvēsturisko vērtību, apvienojot vēsturisko arhitektūru ar nākotnes vīzijām. Sadarbojoties ar latviešu arhitektiem Andru Odumāni un Austri Mailīti, radīta arhitektoniska vīzija, lai tuvāko gadu laikā brūzis kļūtu par vidi, kurā darboties jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem un citu nozaru speciālistiem, un kopīgiem spēkiem modelētu jaunus nākotnes attīstības scenārijus. Brūža arhitektoniskā vīzija atbilst slow architecture būtībai, kas veidota pakāpeniskā attīstībā, pārbūves procesam pašam par sevi kļūstot par publisku performanci. Par galveno arhitektonisko tēlu izvēlētas sastatnes - koka konstrukciju režģis, kas aizsargās brūža pagrabus, vienlaicīgi ļaujot tajos ieplūst gaismai un veidojot telpisku vizuālo ainu.

Brūža atdzīvināšanas stratēģija sastāv no trim pakāpeniskas atīstības posmiem - kompleksa daļu Pils laukuma pusē sakārtošana, kompleksa arhitektoniski vērtīgo daļu saglabāšanās nodrošināšana un jaunu apjomu būvniecība un publiskās ārtelpas izveide. Arhitektoniskās vīzijas rezultātā paredzēts atvērt brūža teritoriju pret Pils parku un Pils laukumu, izveidojot asi, kas savienos visas brūža kompleksa ēkas un to fukcijas (izstāžu zāles, darbnīcas, administrāciju, dzīvošanas telpas u.c.). Vasaras sezonā kompleksā norisinās dažādi pasākumi - starptautiskā mākslas biennāle “Eiropas jaunrade”, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskā arhitektu skola, pop-up ēdinātava “Brūža būvlaukums”, Zinātnieku nakts svinības, Cēsu mākslas festivāls, gastronomijas performances u.c. Šobrīd vecā brūža teritorijā atrodas mākslas telpa MALA, kur iespējams apskatīt dažādas izstādes, nogaršot veģetāros ēdienus un baudīt arī dažādus dzērienus.

Ruckas mākslas rezidenču centrs ir vieta, ko mākslinieki radījuši māksliniekiem, un daļa no Ruckas mākslas fonda (iepriekš – nodibinājums Elm Media), kas dibināts 2007. gadā ar mērķi piesaistīt sabiedrības uzmanību nozīmīgu vides un sociālo jautājumu risināšanai  ar dokumentālā kino un foto projektu palīdzību. 2012. gadā fonda komanda nolēma pārcelties no Rīgas uz Cēsīm un savas vietas meklējumos nonāca pie pašvaldības īpašumā esošās Ruckas muižas, kas gandrīz 10 gadus bija stāvējusi tukša. 2014. gada jūnijā Ruckā notika pirmais pasākums – Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola. Kopš tā laika Rucka ir uzņēmusi vizuālās komunikācijas studentus, filmu režisorus, producentus un operatorus, fotogrāfus un antropologus. 2016. gadā tika izsludināts pirmais uzsaukums rezidentiem, un tika saņemti 250 pieteikumi no vairāk nekā 50 valstīm. Togad ASV Format Magazine nosauca Rucku par vienu no pasaules desmit labākajām rezidencēm fotogrāfiem. Ruckas mākslas rezidenču centrs īsteno rezidenču programmu māksliniekiem, kas īsteno aktuālu sociālo un vides aizsardzības jautājumu projektus.

Šogad Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenotās publiskās mākslas programmas KOPĀ ietvaros Ruckas mākslas un izglītības centrs sadarbībā ar arhitektu biroju NOMAD architects Ruckas parkā, Cēsīs, veido daudzfunkcionālu vides objektu “Pieturvieta: RUCKA”. Idejas pamatā ir aprites ekonomikas un bezatkritumu dzīvesveida principi. “Vides objekta apdares veidošanā, eksperimentējot ar atgūto materiālu izmantošanas iespējām, tiks izmantoti sintētiskā futbola zāliena atgriezumi un koksne, kas ievākta no Clean R būvgružu šķirotavas,” norāda NOMAD architects pārstāve Marija Katrīna Dambe. Vides objektu veidos šūpoles un ar tām saistīti sēdelementi. Objekta atklāšana paredzēta šī gada 17. novembrī.

Kur top dizains un māksla?

Cēsis par sava apavu un ādas aksesuāru ateljē mājvietu izvēlējušies JUNE9 zīmola radītāji – apavnieks Andris Runcis un dizainere Kristīne Runce. JUNE9 ir viens no retajiem Latvijas apavu zīmoliem, to raksturo funkcionāls dizains, kuru iedvesmojušas ģeometrikas formas un minimālisms. Zīmola radītāji dod priekšroku ilgtspējīgam produktam. Katrs apavu pāris ir meistara rūpīgs roku darbs. Andris Runcis sākotnēji apavu arodu apguvis pašmācības ceļā, izmantojot pieejamos interneta resursus un padomus no Latvijas kurpniekiem. Nu jau uzkrājis daudzu gadu pieredzi un labprāt dalās savā meistarībā, rīkojot individuālas apmācības apavu izgatavošanā.

Tēlnieku Jansonu dzimtas mājās “Siļķes” šobrīd dzīvo un strādā tēlnieks Matiass Jansons (1973), bet šeit mitušas trīs tēlnieku paaudzes. Šeit savus izcilos darbus “Siļķu” māju abās tēlniecības darbnīcās radījuši Matiasa vectēvs profesors Kārlis Jansons (1896-1986), kā arī vecāki Andrejs Jansons (1937-2006) un Maija Baltiņa (1941-2016). Cēsu pilsētvidē skatāma Kārļa Jansona veidotā skulptūra “Cīņa ar Kentauru” – diplomdarbs, ar kuru viņš 1925. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju, un skatāmas Matiasa Jansona skulptūras “Gadsimtiem ejot” un “Senās Cēsis”. Savukārt “Siļķēs” var aplūkot brīvdabas skulptūru dārzu un tēlnieku darbnīcu, kurā darbojušies un joprojām darbojas mākslinieki. Te ir tēlniecības meistardarbnīca, simpoziju un mākslas studiju vieta. Daudzu gadu garumā šeit norisinājās Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vasaras prakses. Lai apmeklētu tēlnieku Matiasu Jansonu, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Kur vēl redzēt mākslu?

Bijušais Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca 1985. gadā pēc rekonstrukcijas pārtapa par Cēsu Izstāžu namu. Izteiksmīgās, koka rekonstrukcijām veidotās telpas divos stāvos sniedz iespēju rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika – regulārus mūzikas koncertus. Cēsu Izstāžu nams ir nozīmīga pilsētas kultūras daļa, kur ik gadu tiek sarīkotas ap 24 Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādēm un 40 koncertiem.

Pasaules Latviešu mākslas centrs apkopo un izstāda mākslas darbus, kurus radījuši latvieši, atrodoties emigrācijā, - Otrā pasaules kara rezultātā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Divās esošajās izstāžu zālēs izstādes tiek regulāri atjaunotas, un reizi pusgadā ir iespēja atklāt arvien jaunus māksliniekus un mākslas darbus - gleznas, akvareļus, skulptūras, instalācijas u.c. Pasaules Latviešu mākslas centrs ir izveidojis arhīvu un studiju centru, kur atrodas latviešu diasporas mākslas kolekcija, kurā ir vairāk nekā 1200 darbu. Tā tiek digitalizēta, un drīz būs pieejama apmeklējošajiem mākslas zinātniekiem un plašākai sabiedrībai. Pieaug arī mākslas centra vēstuļu, grāmatu, plakātu un citu informatīvo materiālu krājums par latviešu diasporas mākslu. Centrā notiek arī vairāki saistīti pasākumi, piemēram, teātra izrādes, koncerti, lekcijas, mākslinieku rezidences un aktivitātes bērniem.

Māksla pilsētvidē

Cēsu pilsētvidē skatāmi sienu glezojumi. Viens no tiem ir spāņu mākslinieku apvienības Olliemoonsta Ruckas muižas rezidences laikā radītais sienas gleznojums “Darbi runā skaļāk par vārdiem” (2018) Uzvaras bulvārī 16 (apskatāms no Dzintara ielas puses). Apvienību pārstāv mākslinieki Naza de la Rosala un Huans Riko, kuri nodarbojas ar tēlotājmākslu un grafisko dizainu. Mākslas darbā, kas veidots grafiti stilā, redzams apvienojums: daba, Dievs, latviskās tradīcijas, Jāņu nakts, un tas viss attēlots spāņiem raksturīgajās, spilgtajās krāsās. Rūpīgi ieskatoties, zīmējumā iespējams lasīt arī uzrakstu “Darbi runā skaļāk par vārdiem”, kas veidots vainaga formā.

Sienas gleznojumu “Vārda spēks” (2017) Raunas ielā 9 (apskatāms no K. Valdemāra ielas sākuma) radījis Rudens Stencil x Thobek jeb Dainis Rudens un Ēriks Caune. Gleznojumā redzama mājas “seja”, kuru izgaismo gaismas stars, kas nāk it kā no ielas apgaismojuma lampas, piestiprinātas pie ēkas sienas. Šo autoru darbi redzami daudzviet Latvijā. Starp citu Dainis Rudens kopā ar grafiti mākslinieku Kiwie radījis Baltijā lielāko sienas gleznojumu “Saule. Pērkons. Daugava” Tallinas ielā 46, Rīgā.

Raksta autore: Kristīne Markus
Raksts tapis sadarbībā ar Santu Mieriņu un Cēsu Tūrisma informācijas centru

*Pašlaik Covid-19 ierobežojumu dēļ apmeklētājiem nav pieejama koncertzāle "Cēsis" un tajā esošā mākslas galerija, kā arī nedarbojas restorāns un kafejnīca.