21.12.2017.
Kamēr Rīga un Tallina turpina strīdu, kur tad bijusi uzstādīta pirmā Ziemassvētku eglīte, Rīga ir atradusi arī mūsdienīgu alternatīvu tradicionālajai Ziemassvētku eglei, jau 8. gadu organizējot vides objektu festivālu "Ziemassvētku egļu ceļš". Festivāla ietvaros Rīgas centrā un apkaimē līdz 14. janvārim iespējams aplūkot 41 "egli".
Festivālu kopš 2010. gada organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, katru pavasari aicinot radošo sabiedrību pieteikt savus pilsētvides objektu projektus. Šobrīd vides objektu festivāls "Ziemassvētku egļu ceļš" ir vienīgais šāda veida urbānās mākslas un vides dizaina projekts Eiropā. Tā pamatideja ir eksponēt egli kā vides objektu, instalāciju jaunos un neparastos vizuālos, dizainiskos risinājumos ar mākslinieciskās idejas pirmreizīgumu un svaigumu. Cik tas katram ir izdevies, šoreiz lai spriež festivāla apmeklētāji, tomēr daži vides objekti ir tiešām apskatīšanas vērti.
Šogad festivālā apskatāmi gan jau atzinību guvušu profesionālu mākslinieku darbi, gan radošo industriju pārstāvju un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidoti vides objekti. Daļa no tiem jau ir manīta iepriekšējos festivāla norises gados, bet, kā raksta festivāla organizatori, tie ir "iepriekšējo gadu labākie un iedzīvotāju iemīļotākie mākslas darbi". Viens no tiem ir mākslinieka Ata Izanda (1986) gaismas objektu grupa "Skujiņu ģimene", kas atrodas pilsētas kanāla apstādījumos. Gaismas objekti ir asprātīgi lakoniski un kā krāsaina egļu ģimene labi iederas pilsētas apstādījumos, naktī skaisti atspīdot kanālā.
Atis Izands "Skujiņu ģimene", pilsētas kanāla apstādījumi. Foto: Kristīne Markus
Viens no šī festivāla labākajiem vides objektiem "Mežu cilvēki" skatāms Esplanādes parkā starp Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Tēlnieks Kārlis Īle (1974) savā darbā uzsver cilvēka ciešo saistību ar mežu un kokiem: "Dzīvojam ēkās, kuru būvniecībā ir izmantots koks, tik daudzviet tajās sildāmies pie malkas pavardiem, sēžam uz koka krēsliem un pie koka galdiem lasām grāmatas, bet neaizdomājamies, ka arī to baltās papīra lapas ir daļa no meža. (..) Mēs elpojam mežu un vienkārši priecājamies par to – gan sniega baltu, gan cerīgi zaļu, gan patīkami ēnainu vasaras svelmē un krāsainu rudenī. Bet mežu nolietojot, mēs tajā radām tukšumus, kuri ir jāaizpilda ar jaunu mežu. Jo mēs paši esam mežs. Ja nebūs meža, nebūsim arī mēs." Vides objektā attēloti 3 cilvēka silueti ar egļu kontūrām, caur kurām katrs apmeklētājs var ieiet iekšā cilvēka atveidā. Ar zināmu laika atstarpi tiek mainītas gaismas ar uzsvaru uz cilvēkiem sākumā, un noslēdzot ar zaļiem egļu siluetiem, kas spīd no cilvēka atveida iekšpuses.
Kārlis Īle "Mežu cilvēki", Esplanāde. Foto: Kristīne Markus
Pavisam alternatīvu egli Bastejkalnā piedāvā dizainers Armands Vecvanags. Bērni, ieraugot šo vides objektu, iesaucas "raķete!" un skrien klāt tuvāk apskatīt ieprogrammētās, zaļās, mirgojošās gaismas, kas parādās uz "Egļgurķa", kas sākotnēji atgādina ne tikai raķeti, granātu vai gurķi, bet arī slavenā franču dizainera Filipa Starka citrusaugļu suluspiedi.
Armands Vecvanags "Egļgurķis", Bastejkalns. Foto: Kristīne Markus Filipa Starka citrusaugļu suluspiede, ražotājs Alessi
Pazīstamā mākslinieka Andra Eglīša (1981) "Jaunaudze" Pulkveža Brieža ielā 28a drīzāk ir vides objekts, kas apliecina Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanas tuvošanos un kalpo kā stilizēts atgādinājums par muzeja arhitektūru. Diemžēl dienas tumšajā pusē šis objekts ir tikpat tumšs kā mežs, tādējādi saplūstot ar pilsētvidi, tomēr tam nevar paiet garām, jo tā no koka veidotā forma un struktūra skatītāju uzrunās jau no attāluma.
Andris Eglītis "Jaunaudze", Pulkveža Brieža iela 28a. Foto: Kristīne Markus
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, arhitektu biroji Adjaye Associates un AB3D
Īpašu vieglumu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja radījis Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas students Haralds Ceka. Vides objekta "Struktūra un gaisma" pamatā ir arhitektoniska un simetriska metāla režģu konstrukcija, kas rada optisku ilūziju. No atsevišķiem skatu punktiem tā siluets atgādina egles formu, bet pa vidu taisnstūra formā ir izveidots tukšs vidus kā portāls vai durvis uz otru pusi. Tā smalkā struktūra un gaismu spēles patiešām rada levitējošu un netveramu skatu.
Haralds Ceka "Struktūra un gaisma", Jaņa Rozentāla laukums 1. Foto: Kristīne Markus
Vēl "Ziemassvētku egļu ceļš 2017" ir īpašs ar jaunu objektu Rātslaukumā, kur 6. decembrī, atgādinot par pirmo rotāto Ziemassvētku eglīti Rīgā, tika atklāta mākslinieku Kārļa Alaiņa un Visvalda Asara oriģinālā tehnikā veidotā "Egle", kas pēc festivāla kļūs par pastāvīgu apskates objektu un turpmāk iezīmēs Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu.
Festivāla organizatori egļu ceļa objektus aicina izstaigāt un apskatīt diennakts tumšajā pusē, kad pilsētā tiek sadegtas gaismas un arī objekti ir izgaismoti. Tomēr jasaka, ka ne visiem vides objektiem ir piemērotas atrašanās vietas un pietiekams apgaismojums, lai skatītāji tos varētu pienācīgi novērtēt. Vides mākslas darbiem ir jārezonē ar vidi, kurā tie atrodas, nevis jārada sajūta, ka mākslas darbs ir nolikts vietā, kur bija brīvs laukums, pilnīgi izslēdzot tā kontekstu pret apkārtējo vidi. Bet, ja kāds, izstaigājot šī gada egļu ceļu, secina, ka varētu sniegt oriģinālu, mākslinieciski kvalitatīvu pienesumu "Ziemassvētku egļu ceļa" festivālam, ikviena radoša persona tiek aicināta iesniegt savus projektus nākamā gada pavasarī, kad tiks izsludināts kārtējais konkurss ar godalgu fondu līdz 6000 eiro.
Raksta autore: Kristīne Markus