29.04.2024.

Raksta autore: Elga Sīle

Edvards Liedskalniņš un viņa Koraļļu pils

Foto: Michelle Raponi, Pixabay

Edvards Liedskalniņš, neliela auguma akmeņkalis ar lielu sirdi, radījis apbrīnojamu arhitektūras pieminekli, kas aizvien apbur apmeklētājus ar saviem noslēpumiem. Viņa dzīvesstāsts, veikums un mākslinieciskā vīzija nevilšus rosina mūsdienu cilvēkus aizdomāties par gara spēka, apņēmības, zinātkāres un smaga darba nozīmi.

Kas bija Edvards Liedskalniņš?

Edvards Liedskalniņš bija ekscentrisks akmeņkalis ar romantisku sirdi un motivāciju, kādu daudzi no mums varētu apbrīnot. Dzimis 1887. gada Latvijā, viņš auga pieticīgos apstākļos, apguva četru klašu izglītību un ģimenē iemācījās akmeņkaļa arodu. Tad, viņa dzīvi vēl sarežģītāku padarīja līgavas Hermīnes atraidījums, īsi pirms kāzām atsaucot saderināšanos un izbeidzot attiecības.

Liedskalniņš savu salauzto sirdi nolēma dziedēt pavisam oriģinālā veidā, emigrējot uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un rodot piepildījumu savas personīgās pils celtniecībā.

Aptuveni pushektāru (4 046 m²) lielo zemes gabalu pils celtniecībai Liedskalniņš iegādājās par 12 dolāriem.

Lai gan Liedskalniņš bija neliela auguma – 1,50 metru garš un 45 kilogramus smags – pie savas vairāk kā 1 000 tonnu smagās pils viņš turpināja strādāt 28 gadus līdz pat savai nāvei 1951. gadā. Turklāt savu darbu viņš veica viens pats pa naktīm un bez moderniem mūsdienu instrumentiem.

Tas viss – mīlas vārdā. Liedskalniņš cerēja, ka, redzot, cik iespaidīgu darbu viņš paveicis, viņa saderinātā vēlēsies pie viņa atgriezties. Diemžēl tas nenotika, taču Liedskalniņa stāsts par “Mīļoto Sešpadsmitgadnieci” (sweet sixteen) iedvesmojis gan vairākas dokumentālās filmas, gan klasisko Billija Aidola dziesmu “Sweet Sixteen”.

Kas ir Koraļļu pils?

Koraļļu pils vārti. Foto: Matthew Dillon, Flickr

Koraļļu pils ir no milzīgiem akmens bluķiem veidota celtne Floridā, ASV. Tā ir būvēta no koraļļu kaļķakmens – poraina un salīdzinoši viegla ieža. Koraļļu pilī no tā paša ieža Liedskalniņš izgrebis arī dažādus monolītiskus objektus, piemēram, funkcionālu šūpuļkrēslu, saules pulksteni, teleskopu, obelisku un vairākus mēness sirpjus. Daži no šiem objektiem sver vairāk nekā 20 tonnas.

Pils celtniecībā izmantots vairāk nekā 260 kaļķakmens bluķu, no kuriem smagākais sver 21 tonnu un augstākais sasniedz sešus metrus. Visus šos darbus Liedskalniņš veica ar primitīviem instrumentiem, kurus pats izgatavoja no vecām automašīnu detaļām.

Liedskalniņš ieejas biļetes pilī pārdeva vispirms par 10, bet pēc tam - 25 centiem. Tagad ieejas biļete pieaugušajiem maksā 18 dolārus.

Aizrāvies ar astronomiju un debess ķermeņiem, viņš uzbūvēja arī 30 tonnas smagu un 7,6 metrus augstu teleskopu, kas notēmēts uz Polārzvaigzni.

Foto: Matthew Dillon, Flickr

Tomēr viena no interesantākajām pils daļām, kas ilgi bijusi noslēpumiem apvīta, bija deviņas tonnas smagie akmens vārti. Neraugoties uz to svaru un lielumu, tie viegli atverās, pūšot stipram vējam vai pat tikai piespiežot tiem pirkstu. Kā tas iespējams? To izdevās noskaidrot tikai 1986. gadā, kad tie pārstāja darboties.

Kad vārtus noņēma, atklājās, ka tie rotējuši uz metāla staba un kravas mašīnas gultņa konstrukcijas. Vārti bija pārstājuši darboties, jo metāla konstrukcijas laika gaitā bija sarūsējušas. Lai gan vārtu būvniecību Liedskalniņš veica viens, to nocelšanai vajadzēja sešus cilvēkus un ceļamkrānu.

Koraļļu pils mistērija

Foto: Michelle Raponi, Pixabay

Viena no Koraļļu pils kā tūrisma objekta veiksmes atslēgām jau tālajā 1923. gadā, kad tā sāka uzņemt viesus, bija tās celšanai apvītā mistērija. Par to parūpējās gan pats Liedskalniņš, kurš savā pilī vadīja tūres, gan arī apkārtējā sabiedrība, ko šis neparastais stāsts iedvesmoja baumu un teoriju izveidošanā.

Daudzi avoti, tai skaitā Koraļļu pils mājaslapa, vēl aizvien apgalvo, ka koraļļu pils celtniecība ir neizskaidrojama. “Jūs tūliņ redzēsiet inženiertehnisku brīnumu, kas pielīdzināts Stounhendžai un Lielajām piramīdām Ēģiptē,” teikts bukletā pie Koraļļu pils vārtiem.

Daudzi neticēja, ka Liedskalniņš milzīgos klintsbluķus viens pats pārvietoja ar paša gatavotajām vinčām un citām ierīcēm.

Pats Liedskalniņš apgalvoja, ka izprot svara un sviras likumus un pārzina piramīdu celšanas noslēpumus. Viņš bija pazīstams arī ar magnētisma teoriju aprakstīšanu vairākās brošūrās, pētot, piemēram, tādus fenomenus kā elektrības, magnētisma un ķermeņa mijiedarbību.

Savos rakstos Liedskalniņš skaidro magnētismu kā nepārtrauktu cirkulējošu strāvu metāla objektā, kas sastāv no diviem pretējiem poliem. Viņš uzskatīja, ka viņš var izmantot šo magnētismu, lai iegūtu mūžīgo enerģiju, un ka tieši magnētisms satur kopā Zemi kā milzu magnētu.

Liedskalniņš strādāja naktīs, jo gribēja sava darba tehnoloģijas saglabāt noslēpumā. Tāpat viņš mīlēja privātumu un darbu vienatnē.

Sazvērestības teoriju piekritēji par pils būvniecību radījuši dažādus vairāk vai mazāk neticamus stāstus. Daži stāsta, ka tieši “noslēpumainas zināšanas” par magnētismu un tā sauktajām “zemes enerģijām” bijusi pils būvniecības atslēga. Citi pat ierosinājuši, ka Liedskalniņš akmens bluķus pārvietojis ar telekinēzes (objektu pārvietošanas ar prātu) spējām vai dziedādams akmeņiem.

Lai cik latviska arī neizklausītos pēdējā teorija, patiesība ir daudz vienkāršāka. Kā savā grāmatā “Mr. Can't Is Dead! The Story of the Coral Castle” stāsta viņa labākais draugs Orvals Ērvins (Orval Irwin), visas sazvērestības teorijas ir nepatiesas un pils celtniecības un skaistuma atslēga slēpjas Liedskalniņa spējā smagi strādāt. Grāmatā Ērvins ar fotogrāfiju, rasējumu un shēmu palīdzību skaidro, kā būvēta noslēpumiem apvītā celtne.

Kādus būvniecības rīkus izmantoja Koraļļu pils celtniecībā?

Foto: Matthew Dillon, Flickr

Kā portālā “Live Science” vēsta sazvērestības teoriju pretinieks Bendžamins Redfords (Benjamin Radford), Liedskalniņš izmantoja tādus pavisam vienkāršus instrumentus kā statīvus, cirtņus, vinčas, virves un trīšus, kā arī smagu darbu un sviras darbības principus.

Viņš arī skaidro, ka mūsdienās ar celtnieku brigādes un modernas tehnikas palīdzību tādu būvi kā Koraļļu pils visticamāk varētu izveidot dažos mēnešos. Turklāt klintsbluķu lielums, iespējams, radījis maldīgu priekšstatu par to smagumu, lai gan patiesībā koraļļu kaļķakmens ir vieglāks nekā izskatās.

Materiālus savai pilij Liedskalniņš atrada un pats izcirta no zemes zem viņa īpašuma un vēlāk piepirka arī no vietējām raktuvēm.

Darbarīki, ko Liedskalniņš izmantoja iežu ieguvei, ir izstādīti Koraļļu pilī, un vairākās senās fotogrāfijās redzami arī pārējie rīki, ko akmeņkalis izmantoja pils bloku pārvietošanai.

Attēla labajā augšējā stūrī: mūra tornis, kur dzīvoja Liedskalniņš. Foto: Matthew Dillon, Flickr

Interesanti, ka pils šobrīd atrodas citā vietā nekā Liedskalniņš to uzbūvēja sākumā. Izrādās, ka 20. gadsimta 30. gados viņš no sākotnējās lokācijas pili nolēma pārcelt tur, kur tā ir tagad, jo aktīvās apkārtējās apbūves dēļ satraucās par savu privātumu.

Liedskalniņš pats dzīvoja pils divstāvu mūra torņa otrajā stāvā, kur nebija ne tekoša ūdens, ne elektrības. Torņa pirmais stāvs kalpoja kā noliktava viņa instrumentiem.

Liedskalniņš pazina netālu dzīvojošu lauksaimnieku Bobu Bigeru (Bob Biggers), kuram bija liela piekabe, kas varēja izturēt klintsbluķu svaru, tāpēc viņi noslēdza līgumu par pils materiālu pārvadāšanu.

Liedskalniņš tos uzcēla uz piekabes, bet tad lika Bigeram atbraukt un aizvilkt tos uz pašreizējo vietu. Kad dienas darbi bija paveikti, viņš laipni palūdza kaimiņam pamest notikuma vietu: “Tagad ej, es negribu, lai mani kāds traucē, kamēr strādāju.” Lai pabeigtu pārcelšanu, bija nepieciešami 2 gadi.

Raksts sagatavots, izmantojot Koraļļu pils oficiālajā mājaslapā, Floridas štata oficiālajā tūrisma informācijas vietnē un citās vietnēs atrodamo informāciju.