09.02.2017.

Industriālā revolūcija

Industriālais dizains ir nesaraujami saistīts ar industriālo ražošanu, tādēļ dizaina pirmsākumi sakrīt ar brīdi, kad tiek izgudrots tvaika dzinējs un pielāgots lietošanai rūpnīcu iekārtās. Pirmo reizi vēsturē lietas varēja ražot ātri, lēti un neierobežotā daudzumā - fabrikas dienas laikā saražotais bija pielīdzināms tam apjomam, ko amatnieka darbnīca spēja izgatavot 100 darba dienās.

Unikāli veiksmīgs industriālās revolūcijas perioda projekts ir krēsls Thonet Nr. 14. (pazīstams arī kā Vīnes krēsls, kafejnīcas krēsls vai modelis Nr. 14.). Tā autors ir Michael Thonet, kurš 1959. gadā atklāja jaunu koksnes liekšanas tehnoloģiju. Koks tika uzkarsēts ar tvaika palīdzību, izliekts atbilstoši metāla formai un atdzesēts, līdz sacietēja nepieciešamajā izskatā. Ražošanas tehnoloģija paredzēja vairākas inovācijas. Pirmkārt, krēsla izgatavošana bija sadalīta atsevišķos posmos, kurus varēja veikt mazkvalificēts fabrikas strādnieks. Otrkārt, Tnonet Nr. 14 bija izjaucams un transportējams tieši tāpat, kā šodien tiek pārvadātas IKEA mēbeles. Izjauktā veidā tas sastāvēja no 6 koka detaļām un 10 skrūvēm, un vienā kravas kubikmetrā varēja satilpināt līdz 36 krēsla vienībām. Izgatavošanas brīdi viena Thonet Nr. 14 krēsla izmaksas bija pielīdzināmas vīna pudeles cenai.

Krēsls Thonet Nr. 14, 1859., diz. Michael Thonet

Ar laiku tvaika dzinējus fabrikās nomainīja elektriskās iekārtas, un elektrības atklāšana nozīmēja jaunus izaicinājumus. Ja pirmā industriālā revolūcija pārsteidza pasauli ar iespēju ražot neierobežotos apjomos, tad 20. gadsimts ieviesa mājās elektrisko apgaismojumu un elektrību. Cilvēks ātri iemācījās ieskrūvēt spuldzīti un ieslēgt gaismu, taču bija jāpaiet laikam, līdz viņš apjauta citas elektroenerģijas izmantošanas iespējas. Dizaineriem un inženieriem tagad bija ne tika jārūpējas par jaunas formas izstrādi, bet arī par lietotāja izglītošanu. Uzskatāms piemērs ir AEG uzņēmuma darbība. Gadsimta sākumā kompānija ražoja elektroiekārtas, rūpējoties par to, lai tehnoloģiju jaunievedumi ir cilvēkam saprotami. Piemēram, elektriskā tējkanna vizuāli atgādināja uz oglēm sildāmo kanniņu. Līdzīgi arī putekļsūcēji izskatījās pēc slotas kāta, veļasmašīnas līdzinājās veļas toveriem un mūzikas atskaņotāji imitēja dekoratīvas koka kumodes.

Elektriskā tējknanna, 1909., diz. Peter Behrens.

Modernisma revolūcija

Nākamās revolucionārās pārmaiņas dizains piedzīvoja pēc I Pasaules kara. Simboliska vecās un jaunās pasaules sadursme un vairākus gadus ilgās kara šausmas rosināja cilvēkos vēlmi atteikties no pagātnes un koncentrēties uz laimīgu un progresīvu nākotni. Jaunās pasaules būvēšana ir tas, ar ko saistās modernisma sākums dizainā. Ja pirms tam dizains balstījās uz evolūcijas principu - paņemt labāko no pagātnes un uzlabot to atbilstoši tagadnei -, tad modernisms pieprasīja tikai un vienīgi revolūciju. Pagātnes sentiments, dekorācijas un ornamenti tika izskausti, un par jaunās estētikas pamatu kļuva priekšmeta atbilstība funkcijai. Tehnoloģijas vairs netika slēptas, un mašīnas nekautrējās būt mašīnas. Vēl vairāk, atsaucoties uz franču arhitekta Le Corbusier teoriju, cilvēku mājām bija jākļūst par mašīnām dzīvošanai. Elektriskajām tējkannām vairs nebija jāatdarina vēsturiskas iekārtas, tā vietā dizainerim bija jādomā par laikmetam atbilstošu risinājumu radīšanu. Jo skaidrāka un uzskatāmāka bija priekšmeta konstrukcija, jo labāks un godīgāks bija tā dizains. Lielisks modernisma apvērsuma piemērs ir Bauhaus galda lampa (Wilhelm Wagenfeld, Carl Jakob Jucker, 1923). Tā vietā, lai gaismas ķermeni apgrūtinātu ar greznu abažūru vai ornamentiem rotātu statīvu, lampas konstrukcija ir veidota no ģeometriskām formām un masu ražošanai piemērotiem materiāliem. No lietotāja netiek slēptas nedz skrūves, nedz savienojuma vietas, nedz arī, ak šausmas, elektrības vads.

Bauhaus galda lampa, 1923-24, diz. Wilhelm Wagenfeld, Carl Jakob Jucker

Postmodernisma revolūcija

Racionāla dizaina kults saglabāja aktualitāti vairākas desmitgades. Pirmie, kas masveidā apšaubīja modernistu teoriju, bija itāļu radikālās arhitektūras pārstāvji - studenti un jauni profesionāļi, kuri septiņdesmito gadu vidū aktīvi apvienojās nelielās domubiedru grupās. Teoriju un protestu veidā viņi sludināja, ka modernistu idejas ir novecojušas, un aicināja dizainerus apvienoties mākslas vārdā. Kulminācija notika 1981. gada Milānas izstādē. Togad par centrālo dizaina meses notikumu kļuva Memphis grupas prezentācija. Jauniešu kolektīvs ar Ettore Sottsass priekšgalā piedāvāja sabiedrībai iepazīties ar jaunu dizaina kolekciju - krāsu, materiālu un formu sprādzienu, kas bija pietiekami šokējošs, lai apšaubītu klātesošo uzskatus par dizainu un gaumi. Vēsts par Memphis uzstāšanos izplatījās ātri, un drīz mediji ziņoja par to, kā Milānas manifests ir mainījis dizainu. Proti, ja iepriekš dizaineru uzdevums bija radīt funkcionālas, skaistas un ražošanai piemērotas lietas, tad Memphis kolekcija nebija nedz praktiska lietošanā, nedz lēta ražošanā, nedz atbilstoša tradicionālai izpratnei par skaisto. Šādas pretrunas kļuva par iemeslu jauna dizaina posma sākumam - postmodernismam, kā ietvaros mainījās ne tikai objekti, bet arī dizainera loma un sociālais statuss. Ja iepriekš priekšmetu projektētājs bija cilvēks, kurš ir pazīstams tikai šaurā profesionāļu lomā, tad kopš astoņdesmitajiem gadiem pasaule pieprasa dizaina slavenības un dizaina ikonas.

Memphis grupas mēbeļu kolekcija

Digitālā dizaina revolūcija

Noslēdzošais posms ir digitālā dizaina revolūcija. Paralēli Memphis provokācijai košu lamināta izstrādājumu izskatā tehnoloģiju industrija astoņdesmito gadu sākumā iepazīstināja cilvēku ar pirmo mājas lietošanai paredzēto datoru, pirmo datorpeli un pirmo datora interfeisu. Interaktīvais dizains kļuva par abstraktu nozari, kuras galvenais uzdevums ir veidot cilvēkam saprotamu un draudzīgu komunikāciju ar sarežģītām iekārtām. Ja līdz šim lietotājs vēl varēja vismaz aptuveni nojaust, kā darbojas fotokamera un kādēļ tās ieslēgšanas poga atrodas noteiktā vietā, tad izprast datora procesora darbību lietotājam bez priekšzināšanām nebija nedz iespējams, nedz arī nepieciešams. Lielākā digitālās revolūcijas atšķirība no iepriekšējiem dizaina apvērsumiem ir tā, ka, ja pirms tam pārmaiņas koncentrējās uz taustāmu priekšmetu izgatavošanas uzlabojumiem, tad digitalizācija spriež nevis par cilvēku roku darbu aizstāšanu, bet prāta imitāciju.

Raksta autore: Jeļena Solovjova

Attēls: Kristīne Markus