17.11.2017.
Pirms četriem gadiem PIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" absolvents Jēkabs Drēska uzsāka studijas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Satikāmies ar Jēkabu, lai izjautātu viņu par studiju pieredzi ārzemēs, kā arī to, kā šo gadu laikā ir mainījies viņa viedoklis par dizainu.
Ir sācies Tavs noslēdzošais studiju gads Eindhovenas Dizaina akadēmijā. Izstāsti, lūdzu, kas ir tas, ko Tu tur apgūsti!
Manā diplomā būs ierakstīts «industriālais dizaineris», taču par industriālā dizaina studijām klasiskā izpratnē to nosaukt nevar. Kā esmu definējis pats sev — manā skolā tiek skoloti dizaineri atbilstoši laikmeta vajadzībām. Skola pēta aktuālās vajadzības un iemāca to, ko dizainerim ir nepieciešams zināt, lai uz šīm problēmām reaģētu. Mēs vairs neesam mēbeļu, grafikas vai tekstila dizaineri, visas tradicionālās dizaina formas te tiek nojauktas. Es studēju «Man and Activity» dizaina departamentā, un tas, ko dizainēju, ir saistīts ar lietotāju ikdienas aktivitātēm. Skolā ir arī virkne citu departamentu – «Man and Mobility», «Man and Leisure», «Man and Well–Being» un citas programmas, kas koncentrējas uz noteiktu cilvēka labbūtības veidu. Tas atbrīvo no birkām – es strādāju ar noteiktu situāciju un problēmu un risinu to nepieciešamajā veidā.
Foto: Jēkabs Drēska
Kādēļ Tu izvēlējies tieši šo augstskolu?
Tas bija pragmatisks lēmums. Biju domājis studēt Londonā, Senmārtina koledžā (Central Saint Martins), par kuru biju dzirdējis daudz labu atsauksmju, taču studijas šajā skolā bija par dārgu. Tad es uzzināju, ka daudzi latvieši dodas studēt Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Tas finansiāli bija daudz izdevīgāk, un, tā kā arī šī skola ir viena no labākajām pasaulē, es izlēmu doties uz Holandi.
Kas ir jādara, lai iestātos Eindhovenas Dizaina akadēmijā?
Ir jāparāda portfolio, kas atspoguļo tavas radošās prasmes. Akadēmijā stājas dažādi cilvēki — ir tādi, kā es, kuri iepriekš jau ir studējuši dizainu, taču ir arī studenti bez priekšzināšanām. Papildus portfolio sagatavošanai ir jāizpilda divi uzdevumi. Tad ir jādodas uz skolu un 3 līdz 4 minūšu laikā tas viss ir jāaizstāv un jāprezentē pasniedzējiem.
Foto: Jēkabs Drēska
Kāds bija Tavs priekšstats par skolu, pirms tajā iestājies, un, vai studējot, tas ir mainījies?
Piesakoties studijām, man bija skaidrs vien tas, ka šis man būs ļoti radošs izaicinājums, un man šķita, ka tas ir tieši tas, kas ir vajadzīgs. Šis priekšstats ir pilnībā apstiprinājies. Visus trīs gadus tas ir bijis viens liels izaicinājums manai spējai radoši domāt un risināt problēmas.
Kā norisinās mācību process akadēmijā?
Daudz ko no tā, ko man sākotnēji mācīja, es jau biju apguvis vidusskolā. Jutos labi sagatavots, jo "RDMV" iedod visas nepieciešamās pamatzināšanas, lai students mācītos starptautiskā koledžā — iemāca gan izdomāt, gan realizēt. Tā ir daudzpusīga, ļoti laba dizaina pamatizglītība, tādēļ pirmajā studiju gadā Eindhovenā es jūtos kompetents un zinošs.
Pirmajā kursā visi studenti apgūst vienotu programmu — sagatavošanās kursu —, kas ir pirmais lielais pārbaudījums. Tā kā studentu sagatavošanās līmenis atšķiras, ievadkursā iemāca teorētiskas zināšanas, praktiskās un sociālās iemaņas. Studenti strādā ar dažādiem materiāliem — metālu, koku, tekstilu, apgūst dažādas prasmes. Tostarp māca arī žurnālistikas un pētniecības iemaņas, to, kā filmēt video vai veidot intervijas. Informācijas ir daudz un sākotnēji ir grūti saprast, kāpēc man ir tik daudz jāmācās, ja es vienkārši vēlos taisīt mēbeles. Daudziem rodas apjukums, jo mācīts tiek tas, kam šķietami ar dizainu nekādas saistības nav. Taču pirmā gada ietvaros tu sāc saprast, kas tev patīk vislabāk, un, balstoties uz šiem novērojumiem, izdari secinājumu, kurā dizaina departamentā vēlēsies mācīties.
Noslēdzoties pirmajam gadam, es izvēlējos «Man and Activity» dizaina departamentu. To, ka vēlos studēt tieši šo virzienu, es zināju jau pirms iestāšanās. Tur ir nonākusi lielākā daļa "RDMV" absolventu, jo šis studiju virziens ir tuvāks funkcionālajam dizainam un mazāk konceptuāls kā pārējie. Otrais gads aizrit jau noteiktā departamentā, un tas ir sadalīts trijos trimestros. Šajā laikā ir jāveic uzdevumi gan dizaina departamentā, gan jāapgūst papildus iemaņas. Piemēram, mācību priekšmetā «tirgus» jāmācās par uzņēmējdarbību, priekšmetā «forums» jāapgūst pētnieciskās prasmes, priekšmets «lab»— jāeksperimentē ar idejām. Trešajā mācību gadā ir nepieciešams izvēlēties vienu specializācijas kursu, savukārt noslēdzošais gads ir veltīts diplomdarbam.
Jāpiemin, ka mācību sistēma mūsu skolā nemitīgi mainās un teju vai katru gadu ir kaut kas jauns. No vienas puses tas ir labi un progresīvi, no otras — mēdz būt kaitinoši, jo process ir absolūti neparedzams. Dažkārt šķiet, ka esam izmēģinājuma trusīši.
Foto: Jēkabs Drēska
Vai integrēties Nīderlandē ir viegli?
Kultūras atšķirības ir veicinājušas diezgan daudz domstarpību starp mani un maniem pasniedzējiem holandiešiem. Maniem skolotājiem ir vīzija par holandiešu dizainu, un tas ir tas, ko viņi cenšas mums iemācīt. Tas, ka skolā mācās cilvēki no visas pasaules, nenozīmē, ka skolotāji ir aizmirsuši, no kurienes viņi nāk. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, taču ir bijušas situācijas, ka dizaina procesā man ir jāstrīdas ar pasniedzēju, lai noskaidrotu, vai mana skandināviskā dizaina pieeja ir pareiza jeb pareizs ir tas, ko man piedāvā skola.
Kāds ir holandiešu dizains?
Pirmkārt, holandiešu dizains koncentrējas uz individualitāti un dizainera personības izpausmi, otrkārt, holandiešu dizains ir konceptuāls — tiek radīta ideja un nekas cits. Man reiz bija interesanta diskusija ar dizaina vēstures pasniedzēju, kura uzsvēra, ka holandiešu dizains ir minimāls. Auditorijā klātesošajiem vāciešiem un austriešiem šāds izteikums, protams, radīja šoku — kopš kura laika holandiešu dizains ir minimāls? Paskatieties taču, kā tas viss izskatās! Taču skolotāja paskaidroja, ka holandiešu dizains ir konceptuāli tīrs. Minimālisms var būt vizuāls, bet tikpat labi tas var būt izpausts arī idejas līmenī.
Holandiešu dizaineri neraizējas, ko par viņiem domā, viņi var atļauties taisīt to, ko paši vēlas. Nīderlandes labklājība ir viens no faktoriem, kas ļauj viņiem būt radoši brīviem.
Foto: Jēkabs Drēska
Minēji, ka Tev tuva ir skandināvu dizaina pieeja. Kāds, Tavuprāt, ir dizains ziemeļos?
Skandināvu dizains ir funkcionāls un pieejams visiem. Tie ir IKEA pamatprincipi — labs dizains par pieejamu cenu.
Un kā Tu sadzīvo ar holandiešu dizaina pieeju?
Kā jau minēju, tas man ir radošs izaicinājums, un šo skolu es izvēlējos nevis lai cīnītos, bet paņemtu labāko, jo ne velti skola ir ieguvusi slavu visā pasaulē. Neraugoties uz to, ka ziemeļu dizaina pieeja man ir tuvāka, mani interesē, kas notiek, ja abas šīs komponentes savieto kopā. Un nav jau tā, ka es esmu viennozīmīgs Skandināvijas dizaina fans. Man patīk arī itāļu un spāņu dizains, un galu galā jo vairāk apgrozos Holandē, jo mazāk skatos uz ziemeļiem.
Foto: Jēkabs Drēska
Vai pēc trīs gadiem Nīderlandē ir mainījusies Tava izpratne par to, kas ir dizains?
Esmu sapratis un piedzīvojis, ka dizainam ne obligāti ir jābūt kaut kam taustāmam vai ar rokām uztaisāmam. Dizains ne vienmēr ir krēsls vai lampa, pat tieši otrādi — lietu apjomam mūsu dzīvē būtu jāpieiet kritiskāk. Dizains var būtu ļoti daudzveidīgs. Tas var būt jauns pakalpojums, jauns veikala plānojums vai jauns veids, kā pārdot jogurtu. Arī tas, kādā veidā lidostā tiek organizēta satiksme, ir dizains. Dizaina domāšanu var pielietot ļoti dažādās jomās, un labs dizaineris, izmantojot savas prasmes, spēj rast risinājumu jebkurā situācijā.
Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums par resursu taupīšanu un dizaineru atbildību pret apkārtējo vidi. Kā pret to attiecas skola, kurā studē?
No skolas puses es nekad neesmu izjutis spiedienu domāt zaļi, tas ir uz katra paša sirdsapziņas. Skolai ir tādi absolventi kā Deivs Hakens (Dave Hakkens), kurš ir izgudrojis moduļu mobilo telefonu «Phonebloks» un nu aktīvi pievērsies plastmasas pārstrādes jautājumam trešās pasaules valstīs. Bet, vai mūsu skola mērķtiecīgi stimulē mūs domāt ekoloģiski un uztraukties par materiālu izmantošanu — absolūti nē. Ik gadu diplomandu izstādē tiek demonstrēts ļoti daudz dīvainu izstrādājumu, kuros par ekoloģiju vispār netiek domāts. Ideja un koncepcija ir svarīgāka.
Foto: Jēkabs Drēska
Kas, Tavuprāt, ir labs dizains?
Labs dizains ir radīts noteiktai mērķauditorija, un tas šo mērķa grupu veiksmīgi sasniedz un uzrunā. Labam dizainam ir jābūt funkcionālam, taču funkcija ir plašs jēdziens. Vienam funkcionalitāte ir ergonomika, kādam citam — izskats. Savukārt konceptuālā dizaina funkcionalitāte ir koncepcijā.
Raksta autore: Jeļena Solovjova
Attēls: Kristīne Markus