12.05.2017.
Jau rakstījām par Milānas izstādes jauno dizaineru darbiem un šoreiz pētām «Studio Formafantasma» veikumu, kas ir izpelnījies īpašu atzinību gan no profesionāļu, gan skatītāju puses. Dizaina dueta personālizstāde «Foundation» šogad tika atzīta par labāko dizaina nedēļas instalāciju.
«Studio Formafantasma» ir tandēms, kuru veido divi itāļu dizaineri Simone Farresin un Andrea Trimarchi. Viņi iepazinās, studējot dizainu ISIA universitātē Florencē, kurp abi savulaik devās, iedvesmojoties no radikālā dizaina vēstures. Septiņdesmito gadu sākumā Florencē aktīvi darbojās vairākas itāļu radikālā dizaina grupas, kas pretēji tolaik aktuālajam priekšstatam par dizainu kā formas un funkcijas simbiozi, dizainu, pirmkārt, uztvēra kā komunikācijas rīku - pirmo reizi itāļu dizaina pārstāvji domāja ne tikai par to, ko un kā ražot, bet arī – kāpēc to vispār darīt. Taču diemžēl radikālā dizaina gars, kas Florencē valdīja septiņdesmitajos, divdesmit gadus vēlāk, kad Simone un Andrea uzsāka mācības, bija neatgriezeniski zudis. Universitātes mācību programma bija tāla no radikālā, un studiju process tika organizēts, balstoties uz dizaina industrijas izvirzītām prasībām un priekšstatiem. Tas sākotnēji lika abiem jauniešiem vilties.
Viņi turpināja dizaina apguvi jau kā nešķirams tandēms, studējot Nīderlandē - Eindhovenas Dizaina akadēmijā, kur šobrīd darbojas kā lektori. Simone un Andrea kļuva par pirmajiem Eindhovenas Dizaina akadēmijas studentiem, kuri izcīnīja iespēju absolvēt universitāti ar vienu kopīgu noslēguma projektu. Atšķirībā no Itālijas jaunā studiju vieta sniedza daudz liekāku radošo brīvību. Dizains Nīderlandē saistījās nevis ar konceptuāliem eksperimentiem un nevis ar industriālo ražošanu. Autori gan atzīst, ka ģeogrāfija nav izšķiroša. Šodien, dzīvodami Amsterdamā, viņi nesaista savu dizainu nedz ar Itāliju, nedz Holandi un dēvē sevi par dizaina bezpajumtniekiem, uzskatot šo statusu par priekšrocību - dizaina «nacionalizēšana» viņiem šķiet ierobežojoša.
Dizaina duets "Studio Formafantasma"
«Formafantasma» diplomdarbs «Moulding Tradition» bija provokatīvs un konceptuāls projekts, kas vienoja vairākus saistošus aspektus - vērienīgu dizaina izpēti, kultūras tradīciju apskatu un mūsdienu sabiedrībai saistošu jautājumu analīzi. Projekts sākās kā Sicīlijas 17. gadsimta keramikas izpēte, izvērtās par pētniecisko darbu Itālijas un Ziemeļāfrikas attiecību vēsturē un vainagojās ar laikmetīgu priekšmetu kolekciju, kas analizē šodien aktuālo bēgļu imigrācijas jautājumu.
Kolekcija «Moulding Tradition», Gallery Libby Sellers, 2010
Ne mazāk aizraujoša ir arī kolekcija «De Natura Fossilium», kur centrālo lomu spēlē vulkāns Etna un tā izvirdums 2013. gada 20. novembrī, kas līdz nepazīšanai mainīja apkārtni daudzu kilometru rādiusā ap vulkānu. Vairāk kā gada garumā dizaineri eksperimentēja ar vulkānisko bazalta iezi. Daļa no Sicīlijā savāktajiem iežiem tika sakausēta eksperimentālā stikla savienojumā, daļa kļuva par krēslu un galdu elementiem, un daļa pārtapa par tekstila darbiem ar ieaustām vulkāniskas izcelsmes šķiedrām.
Kolekcija «De Natura Fossilium», Gallery Libby Sellers, 2014
Tulkojot no itāļu valodas, «Formafantasma» nosaukums nozīmē «spoku aprises». Vārdu spēlē raksturo studijas attieksmi pret dizaina procesu un izceļ to, ka estētika viņu darbā ir sekundāra. Lai arī katrs «Formafantasma» dizaina projekts ir atšķirīgs, tas vienmēr sākas ar konteksta izpēti. Projektu uzsākot, autoriem ir zināmi tikai izejas dati, bet ne rezultāts. Šo procesu «Formafantasma» pielīdzina dārzkopībai: «Darbam sākoties, ir tikai sēklas (jeb idejas), kas sāk augt un izplešas ļoti dažādos virzienos. Mūsu dizaina izstrādes process ir organisks, jo mēs ļaujam tam augt.» Dizaineri neaizraujas ar skicēšanu un vizuālus projekta materiālus lieto tikai komunikācijā ar citiem procesa dalībniekiem. Biežāk par zīmēšanu «Formafantasma» izmanto rakstīšanu - tas projekta izstrādes laikā palīdz ātrāk formulēt ideju, mērķus un uzdevumus un fiksēt ieceres nepilnības.
Atgriežoties pie Milānas izstādes, šis gads «Studio Formafantasma» bija īpašs. Ja iepriekš duets attīstīja konceptuālā dizaina projektus, ko pārsvarā izgatavoja un pārdeva mākslas galerijas, tad šogad dizaineri nāca klajā ar pirmajiem diviem priekšmetiem, kas ir paredzēti industriālai ražošanai. Tam papildus pilsētas centrā bija skatāma vērienīga studijas darbu ekspozīcija, kas tika veltīta gaismas dizaina tēmai, kurā, kā uzsver autori, nedz forma, nedz krāsa, nedz citi vizuālie parametri nav būtiskāki par pašu gaismas kvalitāti.
"Foundation" izstāde , 2017
Izstāde «Foundation» norisinājās Spazio Krizia galerijā, un tajā bija apskatāmi gan realizēti projekti, gan virkne gaismas eksperimentu, kas tika izstādīti ar mērķi ilustrēt studijas darba procesu. Lielākā daļa no eksponātiem ir radīti sadarbībā ar atšķirīgām mākslas galerijām. Piemēram, «Delta collection» tika izgatavota galerijai «Giustini/Stagetti» un «Galleria O. Roma», savukārt lielākā daļa eksperimentālu projektu ir tapuši sadarbībā «Peep-Hole» mākslas centru Milānā.
Taču ekspozīcija saturēja arī «Formafantasma» industriālos jaunievedumus - «Blush lamp» un «WireRing». «Blush lamp» sastāv no LED līnijas, kas līdzās gaismas avota funkcijai ļauj lietotājam baudīt arī košu krāsu refleksijas. Gaismekli dizaineri ir izstrādājuši kā atbildes «triecienu» Amsterdamas pelēkajām ziemām un gaismas trūkumam gada aukstajā periodā. Savukārt «WireRing» gaismeklis ir veidots no diviem elementiem - elektrības vada un LED gaismas apļa. Tas ir viegli izjaucams un rotaļājas ar stereotipu par vadu kā slēpjamu elementu.
"WireRing", Flos, 2017
"Blush lamp", Flos, 2017
Raksta autore: Jeļena Solovjova
Attēls: Kristīne Markus