22.06.2017.

Atgriežoties pie dizaina domāšanas vēsturiskajiem pirmsākumiem, pirmās idejas par šo metodi ne tikai kā sistemātisku procesu, bet arī autoru sociālo nostāju parādījās jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Dizaina metožu lietojums un attīstība, kā arī starpdisciplinārs dizaina redzējums kļuva īpaši aktuāls. Vairāk un ātrāk kā citkārt dizains pietuvojās zinātnes un tehnoloģiju jomām, mainot autoru attieksmi pret dizaina procesu un ieviešot pirmās dizaina domāšanas pazīmes.

Viens no pirmajiem zinātniekiem, vizionāriem un dizaineriem, kurš savā starpdisciplinārajā darbībā ieviesa vairākus dizaina domāšanas elementus ir ekscentriskais amerikānis Ričards Bakminsters Fulers (Richard Buckminster Fuller) jeb Bakijs, kā viņu dēvēja laikabiedri, draugi un paziņas un kosmosa kuģa «Zeme» astronauts, kā viņam labpatika formulēt pašam sevi. Pazīstams ar utopiskiem projektiem un nerimstošu vēlmi darīt pasauli labāku ar dizaina starpniecību.

«Dymaxion» māja

Jau no pašiem darbības pirmsākumiem Bakijs bija apsēsts ar nepieciešamību radīt jaunu, efektīvu un cilvēka veselībai draudzīgu vidi. Pirmais taustāmais viņa ideju rezultāts ir «Dymaxion» mājas koncepcija (1930). Nosaukums sastāv no trīs vārdiem — «dynamic» (dinamisks), «maximum» (maksimums) un «tension» (piepūle), jo tieši šīs kvalitātes autors lietoja visbiežāk, skaidrojot nākotnes dzīvošanas iespējas «Dymaxion» mājā. Kompaktais namiņš bija viegli izjaucams, energoefektīvs un masu ražošanai paredzēts sešstūra formas būvapjoms. Mājai bija sava ūdens attīrīšanas sistēma, vēja ģenerators un brīvi, atbilstoši lietotāja vajadzībām modificējama interjera uzbūve. Diemžēl futūristiskais arhitektūras piedāvājums Bakija laikabiedriem šķita pārāk radikāls, un sapnis par masveida pasaules demokratizēšanu nerealizējās. Tika izgatavoti vien daži «Dymaxion» mājas prototipi, un vienīgie, kas tiktāl ir pielietojuši ideju dzīvē, ir amerikāņu armijas pārstāvji, četrdesmito gadu nogalē būvējot pagaidu militārās nometnes Āfrikā.

 «Dymaxion» auto

Mājai sekoja «Dymaxion» ilgtspējīgais automobilis — trīsriteņu pārvietošanās līdzeklis, taču arī tas par spīti Bakija gaidām nenonāca masu ražošanā. Neskatoties uz to, ka 6 metrus garais automobilis ar spēju pārvadāt līdz 11 pasažieriem patērēja tikpat maz degvielas, cik kulta Wolkswagen Beetle, tas izrādījās nestabils un avarēja jau vienā no pirmajiem izmēģinājuma braucieniem.

Visbeidzot tas, kas Bakijam izdevās nudien lieliski, ir ģeodēziskā kupola konstrukcija — sfēriskas formas būve, veidota no vienādiem ģeometriskiem elementiem, kas arī šodien tiek plaši izmantota. Būves veiksmes noslēpums meklējams konstrukcijas efektivitātē — sfēras formas uzbūvēšanai ir nepieciešams mazākais materiālu daudzums, lai formētu maksimāli plašu virsmu.

Bakminsters Fulers un viņa ģeodēziskais kupols

Kāda ir Bakminstera Fulera saistība ar dizaina domāšanas pirmsākumiem? Vistiešākā! Laikā, kad dizaineri koncentrējās uz izskatīgu, parocīgu un sabiedrībā pieprasītu priekšmetu projektēšanu, Bakijs prezentēja drosmīgu, sociāli atbildīgu, kā arī videi un cilvēkam draudzīgu dizainu. Piecdesmit gadu garumā viņš ar dizaina starpniecību cīnījās par cilvēces attīstību globālā mērogā. Proti, projektējot priekšmetus, telpas un idejas, viņš, pirmkārt, koncentrējās nevis uz indivīda, bet visas pasaules interesēm. 1968. gadā viņš uzrakstīja grāmatu «Operating Manual for Spaceship Earth», kurā detalizēti skaidroja, ka «Sacensība ir kļuvusi bezjēdzīga. Vienīgais optimālais izdzīvošanas veids ir sadarbība». Strādājot universitātē, Bakijs veidoja starpdisciplināras ekspertu komandas ar mērķi risināt sistemātiskas problēmas, kā arī izstrādāja sistemātiskus projektēšanas paņēmienus dizaina problēmu risināšanai, lietojot zinātnes un tehnoloģiju metodes.

Raksta autore: Jeļena Solovjova
Attēls: Kristīne Markus