14.06.2017.

Kas ir dizaina domāšana šodien?

Pēdējo gadu laikā dizaina domāšana ir kļuvusi par īpaši populāru un bieži pieminētu jēdzienu gan dizaineru, gan ar dizainu nesaistītu profesionāļu vidū. Viens no iemesliem, kas lika idejai izplatīties ar tik lielu ātrumu un vērienu, ir «Forbes» un «Harvard Business Review» 2015. gada publikācijas par dizaina integrāciju uzņēmējdarbības stratēģijā, kā arī dizaina spēju risināt atšķirīgu nozaru problēmas neatkarīgi no dizaineru klātbūtnes. Savs nopelns jēdziena popularizēšanā ir arī dizaina aģentūras «IDEO» dibinātājiem, kuri kopš deviņdesmito gadu sākuma aktīvi izmanto dizaina domāšanu gan kompānijas darbībā, gan reklāmas kampaņās. Mediju un mārketinga speciālistu uzmanība gan nenozīmē, ka dizaina domāšana ir revolucionāri jauna metode. Tieši pretēji – šī koncepcija ir koncentrēts dizaina vēstures procesu apkopojums, kas ir formējies vairāk nekā 50 gadu garumā.

Attēls: www.nngroup.com

Īsumā, dizaina domāšana ir metode, ko veido sistemātisks paņēmienu lietojums uz cilvēku orientētu risinājumu izstrādē. Der paturēt prātā, ka atšķirībā no vēsturiskiem pirmsākumiem šodien dizains vairs nav savrupa radošā nozare, kas risina problēmas tikai dizaina speciālistu vadībā. Arvien vairāk un aizvien efektīvāk dizains, ar to saprotot sistemātisku darba procesu, tiek ieviests arī uzņēmumu, organizāciju un atsevišķu cilvēku ikdienā. Kā arī to, ka pretēji reklāmu sludinātājam dizaina domāšanas nav maģisks paņēmienu kopums inovāciju radīšanai. Dizaina domāšana paredz stratēģisku problēmu risināšanas veidu, taču viena metode nekad nebūs piemērojama visiem gadījumiem identiskā veidā. Lai arī dizaina domāšanas pamatā ir secīgi posmi — izpētes, ideju radīšanas un ideju īstenošanas fāzes, konkrētas darbības tiek pielāgotas katram projektam atsevišķi.

Izpētes posms

Izpētīsim katru dizaina domāšanas metodes posmu rūpīgāk. Pirmā fāze paredz darba grupas iepazīšanos ar izaicinājumu un problēmjautājumu izpēti no lietotāja skatupunkta. Metode paredz, ka, uzsākot projektu, darba grupai nav zināma nedz problēma, nedz, protams, tās risinājums. Tas ļauj izstrādātājiem būt radošiem, ģenerēt pārdrošas idejas un nonākt pie negaidītiem risinājumiem. Izpētes posmam ir jāatvēl lielākais darba un laika resurss — jo precīzāk tiks formulēta problēma, jo jēgpilnāks un lietotājam noderīgāks būs tās risinājums. Dizaina domāšanas pamatā ir empātija jeb spēja iejusties lietotāja «ādā» — ir jāiepazīst savs lietotājs klātienē. Jāveic aptaujas, intervijas, novērojumi un analīze. Izpētes posma laikā ir nepieciešams ievākt pēc iespējas vairāk detalizētas informācijas par atšķirīgiem projekta aspektiem un situācijas kontekstu. Kvalitatīvas pētījumu metodes ir jāapvieno ar kvantitatīvajām, un pētījuma rezultāti būs tas, kas veidos projekta kodolu.

Izpētes noslēgumā pētījuma dati ir jāapkopo un jāsagrupē pa tēmām. Faktu kopas veidos savstarpēju sakritību tīklu un pietuvinās komandu noteiktu pieņēmumu izdarīšanai un problēmas definēšanai.

Attēls: www.nngroup.com

Ideju ģenerēšanas un testēšanas posms

Uz izvirzīto pētījumu un hipotēžu bāzes nākamajā darbības posmā tiek sagatavota rīcības koncepcija, kas tiek testēta un uzlabota ar prototipu palīdzību. Prototips ir taustāms koncepcijas atspoguļojums, kas ļauj projekta izstrādes komandai ideju prezentēt plašākam cilvēku lokam un ar lietotāju testu palīdzību izprast tās spēcīgos un vājos aspektus. Tas nozīmē, ka šajā posmā izstrādātājiem idejas ir «jādabū ārā» no galvas un jāieliek to cilvēku rokās, kuru problēmas tiek reāli risinātas. Turklāt, jo ātrāk tas notiek, jo labāk. Ir jāatceras, ka dizaina process nav taisnvirziena kustība un ir nepieciešamas nemitīgas procesa iterācijas. Jo vairāk idejas tiks testētas un uzlabotas, jo lielāka ir iespēja nonākt līdz lieliskam rezultātam. Kā ir atzīmējis grāmatu autors Raens Babineo (Ryan Babineaux): «Fail fast, fail often,» jeb, jo ātrāk izgāzīsimies, jo ātrāk (un lētāk) radīsim pareizu risinājumu.

Ieviešanas posms

Kad prototipu testēšana ir noslēgusies un ir noteikts potenciāli veiksmīgākais problēmas risinājums, ir nepieciešams to ieviest dzīvē. Lai to veiksmīgi realizētu, līdzās risinājuma ieviešanas darba plāna izveidei izstrādes komandai ir jāformulē tā darbības mērīšanas un izvērtēšanas metodes. Rezultātu analīze ir obligāta, un līdzīgi kā izpētes daļā arī šis projekta posms nevar balstīties tikai uz kvantitatīviem mērījumiem. Ir jāiepazīstas ar atšķirīgu lietotāju viedokļiem un jāpārliecinās, ka ieviestais produkts vai pakalpojums darbojas, kā arī iespēju robežās ir jāturpina tas uzlabot, paredzot, ka darba rezultāts ir elastīgs. Arī šajā posmā darba grupai nav jābaidās no korekcijām un kļūdu labojumiem.

Attēls: www.nngroup.com

Kas reiz bija dizaina domāšana?

Atgriežoties pie dizaina domāšanas vēsturiskajiem pirmsākumiem, pirmās idejas par šo metodi ne tikai kā sistemātisku procesu, bet arī autoru sociālo nostāju parādījās jau sešdesmito gadu sākumā. Laika posmā līdz astoņdesmito gadu vidum dizaina metožu lietojums un attīstība, kā arī starpdisciplinārs dizaina redzējums kļuva īpaši aktuāls. Tam par iemeslu kļuva dizaineru pirmie mēģinājumi darboties cilvēka - datora mijiedarbības dizaina jomā. Pirmo reizi cilvēces vēsturē dizaineri iesaistījās nemateriālu produktu izstrādē — lietotāja grafiskās saskarnes un datora programmatūras projektēšanā. Lai realizētu jaunos darba uzdevumus un saprastu, kā cilvēks mijiedarbojas ar pilnīgi jaunām sistēmām un iekārtām, dizaineri aicināja palīgā sociālo zinātņu ekspertus — psihologus un antropologus. Vairāk un ātrāk kā citkārt dizains pietuvojās zinātnes un tehnoloģiju jomām, mainot autoru attieksmi pret dizaina procesu un ieviešot pirmās dizaina domāšanas pazīmes.

Vairāk par dizaina domāšanas attīstību lasiet nākamajos rakstos!

Raksta autore: Jeļena Solovjova
Attēls: Kristīne Markus