18.01.2018.

Mākslinieka Daiņa Pundura (1965) keramikas darbi nepavisam neasociējas ar keramiku tās ierastākajā nozīmē. Tā lielākoties ir kā neparasta, smalka tēlniecība ar vienīgo uzdevumu – sniegt neaizmirstamu, estētisku baudījumu.

Šobrīd galerijā "Daugava" ir skatāma mākslinieka jaunākā personālizstāde "Porcelāns un apzinātie sapņi", kur skatāmi ažūri porcelāna darbi ar atsauci uz latviešu tradicionālajiem puzuriem, kas tapuši pēdējo 3 gadu laikā.

Dainis Pundurs par savu pieeju keramikā teicis: "Daudzreiz esmu mēģinājis definēt, kas es esmu un ko es daru, veidojot jaunu objektu. Laika gaitā ir parādījušās divas pamatmetodes, kuras var nodēvēt par burvju trika un dārznieka metodēm. Iluzionists burvju trikā objektam liek pēkšņi uzrasties ne no kurienes. Šīs pieejas trūkums ir tas, ka ne vienmēr ir laiks uzzināt procesa nopietnību. Turpretī dārznieks audzē objektu, to rūpīgi kopjot, tādējādi samazinot dizaina kļūdas risku, atbrīvojot sevi no pārmērīgas "slīpēšanas". Un reizēm objekta veidošanā abas metodes tiek izmantotas vienlaicīgi. Mana spēcīgāka vēlme ir veidot savus darbus kā dārzniekam."

Patiešām, Daiņa Pundura darbus var raksturot kā pārsteidzošu brīnumu, kad viņš savās izstādēs ar apbrīnojamu virtuozitāti demonstrē materiāla tehnisko daudzveidību, kā arī rāda pacietīgi darbietilpīgo dārznieka pieeju, "audzējot" savus izmargotos darbus, kā viņa pēdējās divās izstādēs "Medus mānija" (2012) un "Porcelāns un apzinātie sapņi" (2017-2018) galerijā "Daugava''.

Dainis Pundurs. Darbi no kolekcijas "Medus mānija" (2010-2012), akmens masa. Foto: Dainis Pundurs

Daiņa Pundura saknes ved uz Latvijas keramikas tradīcijām senāko novadu – Latgali. Iespējams, tas netieši ietekmējis viņa tālāko izvēli studēt keramiku Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1998. gadā tika iegūts maģistra grāds. Un likumsakarīgi, ka šobrīd tieši tur, būdams asociētais profesors, viņš apmāca jaunos keramiķus.

Kopš 1992. gada piedalās nozīmīgās grupu izstādēs, simpozijos, biennālēs, festivālos un citos starptautiskos pasākumos gan Latvijā, gan ārzemēs. 2016. gadā, piedaloties Latvijas I. Starptautiskajā Keramikas biennālē, ko organizēja Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 110 starptautisku autoru konkurencē ieguva pirmo "Martinsona balvu". Par godu šim notikumam "Latvijas Pasts" 2017. gada vasarā Mūsdienu mākslinieku pastmarku sērijā prezentēja pastmarku, veltītu Daiņa Pudura daiļradei. Veidojis Latvijas lata monētas dizainu 2004. gadā notikušajām Atēnu Olimpiskajām spēlēm.

Dainis Pundurs. "Kūstoša kompozīcija" (2015-2016), porcelāns. "Martinsona balvas" laureāts. Foto: Dainis Pundurs

Līdz šim sarīkojis 11 personālizstādes, no kurām "Medus mānija" saņēma "Dienas" gada balvu kultūrā. "Medus mānijas" sērijas darbi pārsteidz ar tīrajām, estētiskajām formām, struktūras ritmiem, kā arī materiāla gaisīgumu, jo darbi materializēti akmens masā.

Dabas formas, pasaules dabas ritmi un ģeometrija raksturo arī pēdējo izstādi. Latviešu tradicionālā puzura ģeometrija pārvērsta smalkos porcelāna salmiņos, veidojot jaunas formas un dimensijas, bet saglabājot puzuru apcerīgo filozofisko noskaņu.

Dainis Pundurs. Darbi no izstādes "Porcelāns un apzinātie sapņi" (2014-2017), porcelāns, nerūsējošā tērauda stieple. Foto: Galerija "Daugava"

Šī izstāde nupat nominēta "Dienas gada balvai kultūrā" un "Purvīša balvai", kas tiks pasniegta 2019. gadā. "Trauslais porcelāns meistarīgi pārveidots sakrālās ģeometrijas skulptūrās, kas ne tikai reāli rotē, bet arī statiskā veidā hipnotizē ar spraišļoto uzbūvi un maģisko ritmu. Moduļu sistēmas atkārtojums gaisīgajos puzuros atgādina par kosmisko sakārtotību, kur cilvēka radīta nejaušība (skatītāja leņķis) paver bezgalīgas vērošanas iespējas, katru reizi piedāvājot jaunu telpas pieredzi un brīvu vietu kontemplācijai," nominanta izvēli skaidro "Purvīša balvas" darba grupas eksperte, mākslas zinātniece Sniedze Kāle.

Porcelāna trauslumu iespējams izbaudīt vēl līdz 27. janvārim galerijā "Daugava", Ausekļa ielā 1, Rīgā.

Raksta autore: Kristīne Markus