25.09.2024.
Cik labi tu pazīsti Latvijas Nacionālo bibliotēku?
Izstādes daļa pirmajā stāvā, LNB publicitātes foto izstādei “Gaismas pils un Stikla kalns”
Raksta autore: Elga Sīle
Bibliotēkas – vispirms mājas, tad – skolas, mazpilsētas, galvaspilsētas vai citās valstīs atrodamās – jau kopš mazotnes šķitušas klusu, bet neizsakāmi aizraujošu piedzīvojumu piepildītas vietas.
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka slēpj sevī daudz stāstu un jautājumu, ko izzināt. Lai labāk iepazītu vienu no skaistākajām ēkām Rīgā, apskatīju pastāvīgo ekspozīciju “Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektu”.
Gaismas pils un Stikla kalns
Vispirms par būtisko – ekspozīcija sadalīta divās daļās un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) oranžērijā (1. stāvā, telpā pie galvenās ieejas) un korē (12. stāvā). Pirmā stāva ekspozīcija vairāk koncentrējas uz bibliotēkas projekta rašanās un attīstības vēsturi, savukārt ekspozīcijas daļa LNB korē – uz bibliotēkas arhitektu Gunāru Birkertu. Abas ekspozīcijas daļas apskatāmas bez maksas LNB darba laikā, vienīgi piekļuve korei varētu būt limitēta, ja tajā notiek kāds pasākums.
Foto: Izstādes daļa pirmajā stāvā, LNB publicitātes foto izstādei
“Gaismas pils un Stikla kalns”
Pirmā stāva oranžērijas ekspozīcijā iespējams gūt iespaidu par to, cik ilgs, nopietns un neatkarīgajai Latvijas Republikai būtisks ir bijis (un turpina būt) savas nacionālās bibliotēkas projekts. To labi ilustrē fakts, ka pirmo Valsts bibliotēku, kas iesāka arī LNB idejas attīstību, atvēra gadu pēc pašas valsts dibināšanas – 1919. gadā.
Bibliotēkas projekta vēstures kontekstā interesanti redzēt, kā Valsts bibliotēka mainījusi atrašanās vietas, audzējusi telpu ietilpību (pirmajā Valsts bibliotēkā bijusi vieta tikai 40 cilvēkiem), kā arī neatlaidīgi meklējusi vietu tagadējās Nacionālās bibliotēkas būvniecībai.
Interesanta ir arī bibliotēkas ēkas projektu vēsture, kurā redzams, kā tā būtu varējusi izskatīties, bet tomēr neizskatās, jo tā laika projekti tomēr netika virzīti tālākai izstrādei. Aplūkojot projektu skices un reflektējot par LNB tagadējo veidolu, ir prieks, ka viss noticis tieši tā un ne citādāk.
Lai arī bija interesanti dziļāk ieskatīties izstādes daļā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta vēsturi un tapšanas gaitu, tā šķita visai formāla. Tā lieliski dokumentē hronoloģiju, iesaistītās personas un laika līniju, taču, manuprāt, nepietiekami izmanto iespējas iedzīvināt bibliotēkas tapšanas vēsturi un simbolisko nozīmi apmeklētājam draudzīgā un saistošā veidā.
Iespējams, izstādi varētu veiksmīgi papildināt, ciešāk pieskaroties Gaismas pils un Stikla kalna jēdzienu simboliskajai nozīmei un to mūsdienu interpretācijām. Interesanti būtu arī apskatīt jautājumus, kāpēc bibliotēkas projekts noritēja tik ilgu laiku, kas deva nepieciešamo impulsu uzsākt un realizēt būvniecību, kā arī kā un kāpēc tika pieņemts stratēģiskais lēmums nodalīt LNB no Rīgas Centrālās bibliotēkas, uz kurieni vēl aizvien jādodas, ja gribas grāmatas paņemt līdzi uz mājām. Papildus tam ekspozīcijas daļā integrētie video ekrāni, iespējams, nokalpojuši savu laiku, jo tie vairs nedarbojas.
Bibliotēkas radošais tēvs
Foto: Izstādes daļa 12. stāvā, LNB publicitātes foto izstādei
“Gaismas pils un Stikla kalns”
Bibliotēkas korē atrodama ekspozīcijas otrā daļa par tās arhitektu Gunāru Birkertu. Tajā var nonākt, braucot ar liftu, kas atrodas bibliotēkas centrālajā daļā, līdz 11. stāvam, tad atlikušo stāvu uzkāpjot pa kāpnēm.
Jau pati ekspozīcijas daļas atrašanās vieta ir apskates vērta, jo no tās paveras lieliski panorāmas skati uz visām Rīgas debespusēm. Lai arī esmu redzējusi Rīgu no Rīgas radio un televīzijas torņa un vēl pāris augstām celtnēm, skats no LNB šķita negaidīti zaļš un interesants.
Foto: Gunāra Birkerta stilizētais kabinets, LNB publicitātes foto izstādei
“Gaismas pils un Stikla kalns”
Arī telpas tālākajā stūrī atrodamā izstāde bija gana aizraujoša. Tajā apskatāmi dažādi ar Gunāra Birkerta darbu saistīti eksponāti un informācija par arhitekta dzīves gājumu. Kā vēsta izstādes izveidotāji “Dd studio”, ekspozīcija par arhitektu veidota kā stilizēts arhitekta kabinets. Šī “kabineta” radošā, bet rūpīgi izkārtotā noskaņa rada asociācijas ar viņa personību un ļauj iztēloties Birkerta radošo lidojumu.
No 12. stāva ekspozīcijā izstādītajiem eksponātiem vissaistošākās šķita bibliotēkas agrīnās skices, arhitekta plānotāja lappuses, kas ļauj ieskatīties viņa ikdienas prioritātēs, portfelis ar ceļojumu biļetēm un citi personīgie priekšmeti. Tāpat interesanti bija redzēt citu arhitekta projektēto ēku modeļus, katram no tiem atspoguļojot arhitekta meistarības nospiedumu.
Tomēr rūpīgam vērotājam izstāde nenoliedzami var atklāt vēl vairāk interesantu detaļu, ko noteikti vērts apskatīt un izpētīt tuvāk.
Iespējas iepazīt bibliotēku
Domājams, ne katrs, kurš “Gaismas pili” izmanto studijām, izpētei, darbam vai atpūtai, to pietiekami izpētījis un iepazinis, bet tas noteikti ir tā vērts. “Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektu” apskatīšana rada lielāku interesi šos zināšanu robus aizpildīt.
Bibliotēka piedāvā gana daudz iespēju to izdarīt. Iespējams, te pietiek iespaidu veselai dienai vai vairāku dienu izpētes ekspedīcijai, kurā katru reizi, bibliotēku pakāpeniski izzinot, var ieraudzīt vēl ko jaunu un aizraujošu.
Reinis Hofmanis, Publicitātes foto izstādei “Teksts mūs neinteresē”
Man tāda bija līdz 2025. gada augustam apskatāmā izstāde “Teksts mūs neinteresē” 5. stāva izstāžu zālē. Ekspozīcija, kā jau noprotams no nosaukuma, piedāvā iepazīt ne pašu rakstīto vārdu, tā dažādās nozīmes un vēsturi, bet gan teksta noformējuma, iespiedtehnoloģiju un saistīto arodu uzkrāto zināšanu vēsturi.
Šajā ekspozīcijā visvairāk izcēlās tās dizains, kas apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīties gan ar vēsturiskiem eksponātiem, gan videomateriāliem, gan dažādiem interaktīviem elementiem. Piemēram, atsevišķu tekstu skaidrojumi paslēpti aiz durtiņām, kas atgādina koka skapīšus, tādējādi mudinot apmeklētāju aktīvi iesaistīties un izzināt saturu.
Reinis Hofmanis, Publicitātes foto izstādei “Teksts mūs neinteresē”
Tuvāk iepazīt elementus, ar ko katrs no mums saskaras ikdienā, lūkojoties dažāda veida tekstā, uzzinot šo elementu rašanās vēsturi un kontekstu šķita patiesi vērtīgi, jo tas radīja iespēju pamanīt nianses, kas nereti paliek nepamanītas. Taču iespiedmeistari ar šādām niansēm, piemēram, “teksta koridoriem”, “atraitnes rindiņu” vai “bāreņa pārnesumu”, un to risināšanu darbojas jau vairākus gadsimtus.
Ja lasītājam radusies interese tuvāk iepazīt Latvijā iespaidīgāko bibliotēku un tās izstādes, noteikti ieteiktu ļauties šim impulsam. Pat vien ekspozīcijas sniedz tik daudz iespaidu un zināšanu, nemaz nerunājot par plašo grāmatu klāstu, ka bibliotēkas tuvāka izpēte varētu viegli pārtapt arī par aizraujošu hobiju.
Reinis Hofmanis, Publicitātes foto izstādei “Teksts mūs neinteresē”
Informācija par citām LNB apskatāmām izstādēm pieejama bibliotēkas mājaslapā vai dodoties tieši uz bibliotēku. Kā norādīts LNB tīmekļa vietnē, izstādes bibliotēkas darba laikā iespējams apmeklēt arī nereģistrējoties par lasītāju, paņemot apmeklētāja karti pie LNB Klientu apkalpošanas centra letes labajā pusē. Pirms došanās bibliotēkas iepazīšanas piedzīvojumā, noteikti iesaku ielūkoties LNB darba laikā, jo bibliotēka var būt slēgta noteiktās svētku dienās, spodrības dienās vai valstiski svarīgu pasākumu laikā.