21.02.2024. 

Raksta autore: Elga Sīle

Biofīlais dizains: kas tas ir un kāpēc tas mums vajadzīgs?

Vai zināji, ka vismaz 90% laika pavadām iekštelpās? No vienas puses, tur esam drošībā no neparedzamiem vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, plēsīgiem zvēriem un citām likstām. No otras, mūsu smadzenes, ķermenis un nervu sistēma attīstījušās pavisam citā — dabiskākā, klusākā, harmoniskākā — vidē. Biofīlais dizains ir tilts, kas cenšas šīs divas pasaules savienot.

Kas ir biofīlais dizains?

Biofīlija (no latīņu valodas “biophilia”) ir zinātne, kas pēta cilvēku instinktīvo saikni ar dabu. To īpaši popularizēja amerikāņu sociobiologs un zinātnieks Edvards Vilsons (Edward O. Wilson), kurš to raksturoja kā “mīlestību pret dzīvību un dzīvības sistēmām”.

Kā īsti šī mīlestība pret dzīvību un dabu attiecas uz dizainu?

Saskaņā ar žurnālu “Metropolis”, biofīlais dizains veicina saikni ar dabu caur cilvēku būvēto un izveidoto apkārtējās vides izskatu un iekārtojumu. Vienkāršiem vārdiem sakot, tās ir ēkas, parki, iekštelpu iekārtojums, arī pilsētplānošana.

Ņemot vērā, ka mēs, cilvēki, 99% vēstures esam attīstījušies ciešā saiknē ar dabas elementiem, var saprast, kāpēc piedzīvot dabu apkārtējā vidē ir svarīgi.

Kas NAV biofīlais dizains?

Daba ne vienmēr ir mums saprotama, patīkama un labvēlīga. Tāpēc svarīgi atzīmēt, ka biofīlais dizains fokusējas tieši uz dabas pozitīvajām, veselību un produktivitāti veicinošajām dabas īpašībām.

Tātad biofīlais dizains, visticamāk, neiekļaus ne okeāna dzīļu tumsu un dažkārt gana biedējošos radījumus, ne tuksneša ainavas, ne arī, piemēram, pavisam dabisko vilku, lāci vai tīģeri.

Dabiskā āra vide ir plaša, sarežģīta un krāšņa sistēma, kurā katrs elements ietekmē un ietekmējas no citiem. Tāpēc arī biofīlajā dizainā svarīgs kopējais iespaids un vide, ne tikai viena vai pāris pārejošu dabas elementu ieviešana.

Piemēram, atnesot uz smacīgu, neomulīgu, skaļu biroja telpu bez logiem pāris augus, varbūt sajutīsimies mazliet labāk, bet gluži nevarēsim pretendēt uz biofīlā dizainera statusu. Tāpat arī ilgtermiņā, visticamāk, vēl aizvien izjutīsim nelabvēlīgās vides iespaidu uz savu fizisko, garīgo un sociālo veselību.

Kādi ir biofīlā dizaina principi?

Jomas eksperti biofīlo dizainu iedala trīs galvenajos principos:

1. Tieši piedzīvotos dabas elementos,
2. netieši piedzīvotos dabas elementos,
3. vietas un telpas radītajā kopējā pieredzē.

Tieši piedzīvotie dabas elementi ir ūdens, gaismas, svaiga gaisa, augu, dzīvnieku un citu cilvēkam labvēlīgu un patīkamu, ar cilvēka maņām sajūtamu īpašību un materiālu piedzīvošana arhitektūrā un dizainā. Ja mēs to varam redzēt, dzirdēt, sajust pieskaroties vai saost, mēs šos elementus piedzīvojam tieši, tā teikt uz “savas ādas”.

Foto: Dabiska gaisma, skats pa logu uz dabu un dabiski materiāli. Don Kaveen, Unsplash.

Piemēram, iekštelpu strūklakas, ūdens sienas vai ūdenskritumi rada gan vizuālu, gan audiālu (skaņas) dizaina elementu un var būt svarīgs faktors cilvēku labsajūtas uzlabošanai, ja tas iekļaujas kopējā biofīlā dizaina ainā.

Foto: Iekštelpu mežs un ūdenskritums Singapūras Čangi lidostā. Edwin Petrus, Unsplash.

Tāpat koku aleja gar ielas malu ir tieši piedzīvojams biofīlais pilsētplānojuma dizaina piemērs, jo kalpo gan par dabisku robežšķirtni starp ceļu un gājēju satiksmi, gan arī rada dabisku ēnojumu, gaisa un apkārtējā ceļa seguma temperatūras mazināšanu un gaisa piesārņojumu, norāda “Bonava” ainavu arhitekte Alise Damberga.

Netieši piedzīvotie dabas elementi ir dabas piedzīvošana caur kaut ko citu, piemēram, atveidi attēlos, caur materiālu (koks, akmens, zeme u.c.), krāsām, formām, dabiskās gaismas un gaisa plūsmu simulāciju, dabisku ģeometriju (piemēram, fraktāļiem), biomimikriju un citiem elementiem.

Foto: Fraktāļi arhitektūrā Čikāgā, ASV, Safwan Khan, Unsplash.

Fraktālis ir ģeometriska figūra, kas sastāv no vairākām līdzīgām daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā. Fraktāļi pastāv matemātikā, dabaszinībās, mākslā, mūzikā, arhitektūrā, dizainā un citās jomās. Piemēram, dabā fraktāļus var redzēt papardes lapā, čiekuros, romanesco brokoļos, koku vainagos un citur.

Savukārt vietas un telpas radītā kopīgā pieredze biofīlajā dizainā izpaužas, radot pārredzamības vai patvēruma sajūtu, organizētu dažādību, to, kā dažādas daļas iekļaujas kopējā veselumā, kā arī pārejās no vienas vides uz citu.

Ko tas īsti nozīmē?

Pārredzamības un patvēruma sajūta: Mūsu senčiem, kas vēl dzīvoja tajos  99% vēstures, kad saskaņa ar dabu bija dzīvības un nāves jautājums, bija svarīgi gan spēt labi pārskatīt laukumu, lai redzētu, vai netuvojas briesmas, gan arī paslēpties mazākā telpā (alā, būdā, kokā), kur iespējams arī atpūsties. Arī dizainā iespējams šīs funkcionalitātes iekļaut.

Foto: Individuālā darba zona ar āra vides pārredzamību LU Dabas mājā.

Organizēta dažādība (vai sarežģītība): Varbūt pamanīji, ka dabā nereti sastopamas ļoti dažādas tekstūras, krāsas, formas un materiāli. To ir interesanti vērot, dažādie elementi pamodina maņas un veicina to, ka izjūtam saikni ar dabu. Tāpēc arī biofīlajā dizainā nereti iekļauti atšķirīgi materiāli, krāsas un raksti, kas atveido dabas organizēto dažādību.

Atsevišķu daļu iekļaušanās vienotā veselumā: Biofīlajā dizainā svarīgas ir ne tikai “dabiskās” daļas, materiāli un sistēmas, bet arī tas, kā visi šie elementi savā starpā saskan. Augiem, ūdenim, dabiskajiem un citiem materiāliem jāstrādā kopā, lai radītu vienota veseluma sajūtu.

Pāreja no vienas vides uz citu: Dabā nemitīgi notiek kustība no vienas vides vai stāvokļa citā. Tās var būt pludmales, krasti, taciņas, malas vai robežas. Savukārt biofīlajā dizainā pārejas vides gan rada pāreju starp atšķirīgām vidēm, gan arī savieno tās vienā veselumā un rada kustības sajūtu.

Kā tas izpaužas?

Piemēram, mājas pagalms  vai uzgaidāmā telpa var būt pārejas vide no iekštelpām uz ārējo pasauli. Gaitenis var savienot lielāku telpu ar mazākām, individuālām telpām.

Foto: Pārejas telpa (nojume) no ārā uz iekštelpām Londonā. Nicolas Lysandrou, Unsplash.

Kā biofīlais dizains ietekmē cilvēku?

Biofīlijas galvenais mērķis ir radīt cilvēkiem veselīgu un patīkamu vidi. Pētījumi rāda, ka biofīlais dizains var samazināt stresu, palielināt radošumu un spēju koncentrēties un pat paātrināt veseļošanos slimību vai traumu gadījumā.

Biofilā dizaina konsultants Olivers Hīts (Oliver Heath) biofīlā dizaina būtību raksturo šādi: “Ja jūs ieejat ēkā un redzat dažādus augus un zaļumus, jūs jutīsiet: ja šeit var izdzīvot augi, varbūt es arī to spēju un, tāpat kā augi, es uzplaukšu un attīstīšos.” Viņš papildina, ka, piemēram, trokšņainas telpas atvērtā plānojuma birojā cilvēkiem var radīt stresu, jo troksnis dabā lielākoties nozīmējis briesmas, tāpēc svarīga ir arī telpu akustika.

Iespējams, labākie biofīlā dizaina ietekmes piemēri atrodami cilvēku atpūtas paradumos. Kad iedomājamies atvaļinājumu vai brīvdienas, itin bieži prātā acumirklī uzzibsnī lauku ainavas, pludmales, kalni, upes, meži un citas dabiskās vides, kurās atveldzēties un uzkrāt enerģiju. Ja varam izvēlēties viesnīcas telpu ar skatu uz pilsētu vai pludmali, visticamāk, izvēlēsimies pludmali. Ja pastāv iespēja būt telpā ar vai bez logiem, izvēlēsimies pēdējo.

Mīlestība pret dabu un vajadzība pēc tās mūsos ir dziļi iestrādāta gan bioloģiskā, gan psiholoģiskā līmenī. Biofīlais dizains cenšas uz šo vajadzību rast apmierinošu atbildi.