24.02.2025. 

Izstāde "Bernārs Venē. Glezniecība: No racionālā uz virtuālo (1966–2024)"

Raksta autore: Agnese Tauriņa

Mākslas muzejs "Rīgas Birža" līdz 27. aprīlim piedāvā unikālu izstādi, kas iepazīstina ar pasaulslavenā franču mākslinieka Bernāra Venē (Bernar Venet) daiļradi – no viņa agrīnajiem, racionāli strukturētajiem darbiem līdz mūsdienu digitālajai estētikai.

Izstādi, kas veidota speciāli Rīgai un Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Lielajai zālei, producējis kultūras un mākslas portāls Arterritory.com (konkrēti Una Meistere un Daiga Rudzāte) sadarbībā ar Bernāra Venē studiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Ekspozīcija atspoguļo Venē mākslinieciskās izteiksmes attīstību gandrīz sešu gadu desmitu garumā, izgaismojot viņa eksperimentus ar formu, matemātiku un konceptuālo mākslu. Izstāde sniedz iespēju izsekot, kā mākslinieks no stingriem, loģiskiem principiem virzījies uz jauniem, digitāliem un virtuāliem izteiksmes veidiem. Rīgas ekspozīcijas ietvaros ir skatāmi 28 darbi – gan pēdējos gados tapušie, gan arī paraugi no Bernāra Venē radošās darbības agrīnā posma. Šīs izstādes centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver "visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā".

Bernārs Venē ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu franču māksliniekiem, kurš savā radošajā darbībā apvieno matemātikas precizitāti, konceptuālās mākslas principus un industriālās formas. Viņa darbi aptver plašu spektru – sākot no glezniecības un grafikas līdz skulptūrām, instalācijām un pat performancēm. Venē māksliniecisko pieeju raksturo intelektuāls dziļums, kas balstīts uz zinātniskām un filozofiskām teorijām, kā arī eksperimentāla attieksme pret materiālu un telpu.
 

Foto: Agnese Tauriņa

Bernārs Venē dzimis 1941. gadā Château-Arnoux-Saint-Auban, Francijā. Jau jaunībā viņš izrādīja interesi par vizuālo mākslu un zinātni, un 20. gadsimta 60. gados sāka eksperimentēt ar minimālisma un konceptuālisma estētiku. Viņa agrīnie darbi bija saistīti ar glezniecību, tomēr ļoti drīz Venē sāka izaicināt tradicionālo mākslas izpratni, pievēršoties matemātiskām un zinātniskām formām kā galvenajiem izteiksmes līdzekļiem.

1966. gadā mākslinieks pārcēlās uz Ņujorku, kur viņš nonāca minimālisma un konceptuālās mākslas attīstības centrā. Tur viņš iepazinās un sadarbojās ar tādiem māksliniekiem kā Sols Levits (Sol LeWitt), Donalda Džada (Donald Judd) un Dens Flavins (Dan Flavin), kuri ietekmēja viņa radošo domāšanu. Venē arvien vairāk sāka izmantot matemātiskus un zinātniskus elementus, kas viņa darbos kļuva par galveno tēmu.

Venē ir pazīstams ar savu unikālo pieeju mākslai, kurā tiek apvienoti matemātiski aprēķini, ģeometrija un analītiska precizitāte. Arī šos darbus var redzēt izstādē Rīgā. Viņa darbos bieži sastopami dažādi grafiki, formulas, līknes un algebriskas izteiksmes, kas kļūst par vizuālās kompozīcijas pamatelementiem. Venē tic, ka mākslai nav jābūt tikai subjektīvai izpausmei – tā var būt arī zinātniska, racionāla un objektīva.

Viens no viņa ikoniskākajiem virzieniem ir "Indeterminate Lines" (Nenoteiktās līnijas) sērija, kurā metāla līknes un izliekumi tiek organizēti kā haotiskas, taču rūpīgi aprēķinātas formas. Šīs skulptūras ir gan maza mēroga, gan monumentālas, sasniedzot vairākus metrus augstumu. Šādi darbi atspoguļo Venē interesi par materiāla inerci, gravitāciju un nejaušību mākslā.

Difeomorfismi ir svarīgs matemātisks jēdziens diferenciālajā ģeometrijā un Venē darbos šis princips izpaužas kā līniju un leņķu manipulācijas, kas rada vizuālu spriedzi starp strukturālu kārtību un dinamisku haosu. Viņa ģeneratīvajās gleznās un skulptūrās var redzēt, kā formas tiek izstieptas, savītas vai mainītas, tomēr saglabājot nepārtrauktību un plūstamību – tas tieši sasaucas ar difeomorfismiem, kas raksturo gludas un invertējamas formas transformācijas. Difeomorfismi arī ir vieni no maniem izstādes favorītiem.
 

Foto: Agnese Tauriņa
 

No 20. gadsimta 80. gadiem Venē sāka radīt arvien vairāk monumentālu skulptūru, kas kļuvušas par nozīmīgiem publiskās mākslas objektiem visā pasaulē. Viņa darbi ir izvietoti tādās pilsētās kā Parīze, Ņujorka, Berlīne, Seula un Šanhaja. Viņa metāla skulptūras bieži vien rada dialogu starp telpu un formu, veidojot dinamiskas, arhitektoniskas struktūras.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību Venē ir paplašinājis savu māksliniecisko darbību digitālajā un virtuālajā vidē. Viņš izmanto datorprogrammas, lai modelētu un radītu sarežģītas formas, kas pēc tam tiek īstenotas fiziskos materiālos. Šī pieeja ļauj viņam turpināt eksperimentēt ar matemātiskajām struktūrām un algoritmiskajām formām, radot jaunas, nebijušas estētiskas izpausmes.

Izstādes katalogā intervijā ar Unu Meisteri, viņa māksliniekam uzdod jautājumu, kas patiesībā, ir aktuāls jebkurai radošajai personībai, vai "savas vairāk nekā 60 gadus ilgās karjera gaitā esat nonācis pie sapratnes, kas īsteni ir radīšana?". Uz ko mākslinieks atbild, ka: "man radošā procesa dzinējspēki ir zinātkāre, bez apstājas uzdoti jautājumi un nerimstoša vēlēšanās atklāt citas, vēl neapgūtas jomas". Man šķiet, ka tas ir brīnišķīgs dzinulis radīšanai!
 

Foto: Agnese Tauriņa

Mākslinieka darbi ir plaši atzīti un eksponēti pasaules vadošajos mākslas muzejos un galerijās, tostarp Pompidū centrā Parīzē, Gugenheima muzejā Ņujorkā un Luvras muzejā Abū Dabī (Abu Dhabi). Viņa ietekme uz laikmetīgo mākslu ir nenoliedzama, un viņš tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem konceptuālās mākslas un minimālisma pārstāvjiem.

Venē ir saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, tostarp Francijas Goda Leģiona ordeni, kas apliecina viņa nozīmi ne tikai mākslā, bet arī kultūras mantojuma veidošanā.

Bernārs Venē ir mākslinieks, kura daiļrade robežojas starp zinātni un mākslu, racionālo un emocionālo, formu un nejaušību. Viņa darbi pierāda, ka māksla var būt intelektuāls process, kas balstīts uz precizitāti un teorētisku domāšanu, vienlaikus saglabājot vizuālo un emocionālo iedarbību. Ar saviem skulpturālajiem eksperimentiem un matemātisko estētiku viņš ir atstājis neizdzēšamu nospiedumu laikmetīgās mākslas ainavā.

Viņš turpina attīstīt savas idejas, pielāgojoties jaunajām tehnoloģijām un paplašinot mākslas robežas, pierādot, ka radošums un inovācijas iet roku rokā, neskatoties uz faktu, ka viņam šobrīd ir 83 gadi. Kas ir kārtējais pierādījums, ka vecums ir tikai skaitlis pasē, un dzīvojot pilnasinīgu, radošu, atklājumu pilnu dzīvi, šie cipari neko nenozīmē.

Bernārs Venē mākslas muzejam "Rīgas Birža" izstādes atklāšanā pasniedza dāvinājumu – izstādē izlikto darbu "Violeta glezna ar ģeneratīviem leņķiem 6" (2024). Tā raksturojas ar spilgti zaļu fonu, kas rada digitālu vai mozaīkveida efektu, un uz tā kontrastējošām violetām ģeometriskām figūrām. Šis darbs ir daļa no Venē ģeneratīvo mākslas darbu sērijas, kurā viņš izmanto algoritmiskas metodes, lai radītu abstraktus leņķiskus veidojumus. Vizuālais ritms un dinamiskais formu izvietojums piešķir gleznai strukturētu kustības izjūtu, vienlaikus atspoguļojot mākslinieka ilgstošo interesi par "neviennozīmīgām līnijām" un ģeneratīvo dizainu. Šajā darbā nejaušība un precizitāte saplūst, veidojot vizuāli sarežģītu, bet harmonisku kompozīciju.

Foto: Agnese Tauriņa