17.01.2017.

Tautiskums plus konstruktīvisms

Porcelāna ražotnes “Baltars” (no latīņu - Ars Baltica) darbības četrgadīgā (1924 - 1928) epopeja pieder pie Latvijas kultūras leģendārajām epizodēm. Tā šajā nozarē iezīmē visaugstāko vērtību virsotnes. Viss sākās ar gleznotāja Romāna Sutas (1896 - 1944) cēlo ideju veidot latvisku vidi laikmetīgas mākslas formās.  Šādi centieni latviešiem uzliesmojuši ik pa laikam, tiesa, ar laikmetīgo mākslu katrā reizē saprotot kaut ko pilnīgi citu. Tā, piemēram, pirms I Pasaules kara dekoratīvo mākslu censonis Jūlijs Madernieks (1870 – 1955) jau lāgoja saistīt latvju rakstus ar tolaik modīgo jūgendstilu. Taču Romāna Sutas darbības fonā nu jau bija 1918. gadā tapusī pirmā Latvijas brīvvalsts. To apgaroja nacionāla entuziasma pacēlums – beidzot paši saimnieki savā zemē! Tāpēc visam jātop latviskam...

Aktuālo pasaules mākslu pērnā gadsimta divdesmitajos gados visspilgtāk iemiesoja Francijā dzimušais (1907) kubisms un tā estētikā sakņotie vēlākie virzieni – futūrisms, konstruktīvisms, zināmā mērā arī ekspresionisms, un arī art-deco... Romāns Suta saskatīja latviskā interjera attīstības iespējas tieši konstruktīvisma virzienā. Nodomi pārauga konkrētā rīcībā un lielo plānu virknē visātrākie rezultāti šķita sasniedzamai tieši porcelāna apgleznošanā. Vispār jau apgleznoti porcelāna trauki, kuriem piemīt galvenokārt tikai dekoratīva funkcija, saistās vairāk ar buržuāzisku dzīves veidu, un to diez vai var vienot ar tautas primārajām vajadzībām. Bet tomēr paliek vēl vismaz progresīvas mākslinieciskas idejas manifestācija, un tur pilsonisko mērenību Romāns Suta grāva ar avangardisma izaicinājumiem.

Aleksandra Beļcova, dekoratīvs šķīvji «Leijerkastnieks», 1925

“Baltars”  komanda

Šī uzdevuma veikšanai Romānam Sutam pievienojās pavisam neliels domubiedru pulciņš – Krievijā rastā  sieva, gleznotāja Aleksandra Beļcova (1892 – 1981), kas ieauda Latvijas mākslā ne vienu vien zelta pavedienu. Un vēl - mūsu grafikas dižvirtuozs Sigismunds Vidbergs (1890 – 1970). “Baltars”  mākslinieku lokā epizodiski iekļāvās arī Erasts Šveics (1895 – 1992), Lūcija Kuršinska u.c.  Pasākuma iedzīvināšanai viņi rada lielisku sponsoru, arī jaunās Latvijas entuziasti – rakstnieci, diplomāti, kultūras personību Austru Ozoliņu – Krauzi (1890 – 1941). Viņa, būdama vēl arī lielu īpašumu mantiniece, piekrita finansēt šo mākslinieku ideālistisko ieceri. Un tā 1924. gadā tapa porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”. Iesākumā tā tika iekārtota Austrai Ozoliņai – Krauzei piederošas Ausekļa ielas mājas pagrabā, kur uzbūvēja apdedzināšanas krāsni. Tad sekoja jaunas darbnīcas iekārtošana arī Austras namā Lāčplēša ielā 23. Tika izveidots arī “Baltars”  salons, kura interjeru Romāns Suta veidoja lolotajā “nacionāli konstruktīvajā” stilā.

Mākslinieki zīmēja kompozīciju skices. Bet gleznojumus uz gatavām porcelāna formām - šķīvjiem un cita veida traukiem veica un visus tehniskos procesus vadīja Dmitrijs Abrosimovs, krievu meistars ar Duļovas (Krievija) porcelāna fabrikā uzkrātu pieredzi. Patstāvīgāk strādāja tikai Sigismunds Vidbergs, kuram bija Pēterburgas Štiglica mākslas skolā gūtas profesionālās iemaņas.

Aleksandra Beļcova, dekoratīvs šķīvis «Meitene pie loga», 1925

Bankrots un triumfs

Mākslinieki tomēr bija vāji biznesmeņi, un jau 1928. gadā uzņēmums bankrotēja. Nav precīzi zināms “Baltars” darbnīcā tapušo darbu skaits. Pēc aptuvenām aplēsēm tapa kādas 300 kompozīcijas, kuras nereti tiražēja 10 eksemplāros. Tas tad ļauj iztēloties saražotā daudzumu.

Etno-ornamentikas ritmos komponētu art-deco un kubo-konstruktīvā stila gleznojumu sižeti rādīja galvenokārt latvju tautas dzīves ainas – svētkus, kāzas, dejas; vai arī dažādas ikdienas darba situācijas, laucinieku sadzīvi. Uzsvērto latviskumu papildināja arī 20. gados iecienītie arlekīni, masku balles, matroži... Netrūka arī cittautu kultūru un eksotisku zemju sižeti. Virkne darbu tika veltīti Latvijas sabiedrībai nozīmīgām tēmām – Brīvības cīņas, strādnieku kustība, sociāldemokrātija... Jāpiezīmē, ka “Baltars” māksliniekus raksturoja kreisa orientācija, tāpēc dažviet viņu šķīvjos pavīd arī viens otrs sarkanais karogs - kā darbaļaužu tiesību un sociālisma simbols.  Lai gan konstruktīvismu nereti saista ar Padomju Krievijas proletkultisko mākslu, tomēr baltarsiešu “kreisumam” piemita izteikti rietumniecisks raksturs. Romāna Sutas mākslinieciskās inspirācijas saistījās galvenokārt ar franču avangardu (arī visai sociālistisku), ar Lekorbizjē un viņa žurnālā L'Esprit Nouveau kultivēto modernismu.

“Baltars” sniegums parādīja kā vienu izteikti kosmopolītisku kultūru var sekmīgi ievirzīt nacionālā gultnē.  Viņu darbs tika augsti novērtēts – 1925. gadā Parīzes Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē, kur “Baltars” šķīvji saņēma divas zelta un vienu bronzas medaļu. Kolekcijas daļu iegādājās pat Sevras muzejs. Lieki teikt, ka “Baltars” apgleznotie art deco trauki mūsdienās ir liels retums, daudzu pasaules kolekcionāru dārga “medību delikatese”. Un paliekošs Latvijas kultūras lepnums.

Aleksandra Beļcova, šķīvis «Frizētava», 1925–1928

Raksta autors: Jānis Borgs

Attēls: Kristīne Markus