29.06.2020.

Kad auduma atlieku kaudze tiek nosviesta uz grīdas pārstrādes rūpnīcā Indijā, vienīgais, kas nepieciešams - tā jāsašķiro pēc krāsām. Uzņēmumam Pure Waste tas nozīmē laikietilpīgu, rokām paveicamu darbu. Iespējams, to varētu mehanizēt un izveidot kā algoritmu vadītu robotisku procesu. Līdzīgi kā tas notiek, piemēram, auto rūpniecībā.

Pasaulē arvien vairāk pieaug patēriņs un dīvainā kārtā līdz ar pārstrādes iespējam - arī industriālo atkritumu cena. Eiropas regulas un direktīvas savā vārdu krājumā nupat jau visai uzkrītoši iekļāvušas vārda “dizains” lietojumu. Ne tikai Grētas Tūnbergas skolu streiki uzrunā jauniešus un liek satraukties par pasaules ekosistēmas krīzi, bet uzņēmēji kļūst bažīgi par dabiski atjaunojamo resursu strauju izsīkumu. Vai tiešāk dizains ir risinājums visiem jautājumiem?

Kā vienu no atbildēm, kuru, savas turpmākās attīstības vārdā, politiskajās vadlīnijās sagatavojusi Eiropa, ir vēlme ieviest un paplašināt aprites cikla ekonomiku. Ideja slēpjas vienkāršā salīdzinājumā: līdz šim visu ražošanas ciklu pamatā bija lineārā aprite - “dari, lieto, izmet”, šim pretstatā, tiek likta aprites ekonomika - slēgta procesa cilpa, čūska, kas noķer savu asti - ražot no pārstrādātiem materiāliem, lietot un atkal pārstrādāt, tā, lai veidotos nodrošinātas darba vietas un sabiedrības vispārējā labklājība. Vai šī mantra palīdzēs?
 

1 kilograma kokvilnas radīšanai tiek patērēts 11 000 litru ūdens
 

Tas, ka aprites ekonomikas piekritēji šobrīd ieguvuši dzirdīgas ausis Eiropas un pasaules valdībās, protams, ir apsveicami. Bet no otras puses, arvien paliek atvērts jautājums - ja viss cikls tiek balstīts tikai atkritumu pārstrādē, tas nerisina pamatjautājumu - kāpēc radīt arvien vairāk (tostarp, joprojām no pirmreizējiem resursiem, bet veicot otrreizējo pārstrādi, patērēt milzum daudz citu resursu - ūdeni, enerģiju u.t.t.), ja visa kā jau ir tik daudz, kā noslāpēt patērēšanas vēlmi? Visticamāk, šo uz jautājumu atbildi rast nevarēs, jo patēriņš ir mūsdienu sabiedrības labklājības dzinulis. Nav pārliecības, ka mūsdienu cilvēks ir gatavs atgriezties pie sengrieķu gudrības par mērenību visās dzīves jomās.
 

H&M publicitātes foto

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā pasaules lielie ātrās modes zīmoli līdz perfekcijai noslīpējuši savas prasmes ik mirkli piegādāt jaunus apģērbus vispasaules tirgiem - izmantojot lētākus materiālus, metodes un, visbiežāk, arī ievērojami lētāku darbaspēku. Ar veikliem mārketinga saukļiem pircējs tiek pārliecināts par nepieciešamību pirkt arvien vairāk un biežāk. Vēl 2018. gadā uzņēmums H&M atzina, ka tā noliktavās stāv neizpirkta nederīga prece 4.3 miljardu dolāru apmērā, bet noliedza, ka plāno to sadedzināt. Tomēr iepriekš tā ir bijusi vispārpieņemta prakse un, kopš 2013. gada vēl līdz nesenam, tikai šis uzņēmums vien sadedzinājis 60 tonnas lieka apģērba. Ikkatra no šīm drēbēm ir prasījusi resursus, lai taptu izaudzēta, pārstrādāta audumā, transportēta un vēlāk nolemta izmešanai atkritumos vai sadedzināšanai, tā atkal radot jaunus kaitīgos izmešus. Arī ļoti dārgajiem luksuss zīmoliem neiet daudz labāk - preces nenoceno, lai neciestu statusa vērtība, tās iznīcina, lai nepieļautu nonākšanu melnajā tirgū. Tāpēc ir ierasta prakse zīmola vērtības saglabāšanas vārdā, tādiem milžiem kā Louis Vuitton, Chanel, Gucci un pat Nike, bija nerealizēto iznīcināt. 2018. gada jūlijā Burberry nāca klajā ar paziņojumu, ka ir sadedzinājis nerealizētu preci 37 miljonnu dolāru vērtībā, dažus mēnešus vēlāk - septembrī, sabiedrības sašutuma rezultātā, uzņēmums paziņoja, ka turpmāk atteiksies no šādas prakses. Taisnības labad jāpiebilst, ka pandēmijas laikā - šī gada aprīlī Burberry nāca klajā ar spilgtu apliecinājumi, ka nopietni pārveido ražošanas stratēģiju ilgtspējas virzienā.

 
“ReBurberryEdit” 2020 - inovatīvi materiāli un ilgtspējīgi produkti. Publicitātes foto

Lai arī daļa apģērbu produkcijas tiek marķēta ar eko zīmi - kas apliecina videi draudzīgus risinājumus, tas dažkārt vienkārši pierāda masu patēriņa preču ražotāju divkosību. Mārketinga triks, kas ļauj pelnīt vairāk, ar dārgāka pirkuma izvēli, saņemot pircēja emocionālu atbalstu vides jautājumiem. Saprotams, savas reputācijas labā arī lielie uzņēmumi cenšas mainīt pieeju ražošanas veidiem un kļūt videi draudzīgāki. Tie atbalsta pētījumus, ievieš inovācijas, bet ar to joprojām ir par maz. 20 gadu laikā, kopš 2000. gada, pasaulē saražoto apģērbu apjoms ir divkāršojies, un turpina arvien pieaugt, jo strauji palielinās pieprasījums no Āzijas un Āfrikas. No visiem saražotajiem apģērbiem izlietotā materiāla atkārtotai pārstrādei apģērbā ik gadu nonāk tikai 1%, bet 73% kļūst par neizmantotiem atkritumiem. Tā kā patēriņa līknei ir tendence pieaugt ģeometriskā progresijā, tad jau 2050. gadā šie skaitļi būs trīskāršojusies un sasniegs 160 miljonu tonnu saražotās produkcijas. Lielus klimata riskus rada ne vien bezatbildīga ražošanas ķēde, bet arī vides degradācija apģērba lietošanas laikā - tikai nesen sākts runāt par plastikas mikrošķiedru ieskalošanos pasaules ūdens aprites sistēmā. Tas tiešām ir dramatiski.
 
Infinite Fiber no pārstrādātiem atkritumiem ražotie diegi. Publicitātes foto

Ir dažādi ceļi kā iekustināt risinājumus, kas spētu novērst dabas resursu nelietderīgu izmantojumu un vides piesārņojumu. Pētījumu, kas sauc lietas īstajos vārdos un iedvesmojis pasaules valstu valdības, 2017. gadā publiskojis Elēnas MakArtūras fonds.  Šogad, 17.jūnijā ar redzējumu kādai būt Eiropas apģērbu ražošanas politikai nākotnē definējusi pati apģērbu industrija - jaunos mērķus ieliekot skaistās frāzēs, vizuāli uzskatāmā un ērti lietojamā lapā.

Bez postulātiem un labas politiskās gribas, arī citi, vienkārši risinājumi, kas var būt veids kādā samazināt gatavo apģērbu nelietderīgu izmantojumu. Aprites ekonomikas viens no ieteikumiem ir dalīšanās kultūras palielināšana. Īstermiņa apģērbu nomas palielinājums, otrreizējā lietošana, izturīga apģērba pievilcības palielināšana, kolekciju veidošanas principu maiņa, apģērbu dzīves cikla paildzināšana tos labojot, visbeidzot, lietotu apģērbu savākšana un pārstrāde.
 

Solomon ražoto apavu labošanas pirmās palīdzības komplekts - kurpju šņores un stiprinājumi. Publicitātes foto

Tekstila pārstrādes jomā pasaules avangardā ir Ķīna, Indija un Ziemeļvalstis. Lielās rūpnīcas Āzijas valstīs visupirms strādā pie ražošanas procesu optimizācijas - alternatīvās enerģijas iegūšanas veidiem. Somijas dienvidos jau kopš 2016. gada, ar valdības atbalstu, izveidots ilgtspējīgu risinājumu sadarbības tīkls Telaketju, kas apvieno Turku Universitātes zināšanas un dažādu tekstilrūpniecības uzņēmumu prasmes. Viens no šī projekta dalībniekiem - Infinited Fiber piedāvā radīt jaunas izejvielas no tekstila, kartona un lauksaimniecības atkritumiem. Tā tehnoloģiskais process ir trīs vienkārši soļi: šķiedras atdalīšana, materiāla pārvēršana šķidrumā, šķidruma pārvēršana šķiedrā. Galaprodukts, kur nav pat svarīgi, kurš tieši  izejmateriāls ņemts, veido kvalitatīvu materiālu, kas ir ekoloģisks, pēc sajūtas līdzīgs kokvilnai, antibakteriāls un ar labu krāsas uzņēmību. Turklāt ražošanas process ir lētāks un tajā ir samazināts ķimikāliju un procesā izmantotās enerģijas daudzums.

Savukārt ekoloģijas virzienā domājoši zīmoli izvēlas savādāku taktiku. Tie var būt gan mazi, nišas produktu uzņēmumi, gan globālā tirgus lielie spēlētāji. Šeit daži piemēri.
 

Costo cepuru piedāvājums. Publicitātes foto 

Nelielais uzņēmums Costo jau gadiem ražo viena dizaina cepures, bet vispasaules gigants Everlane par savu devīzi uzskata - katru dienu arvien ilgtspējīgāk.

Aktīvā dzīvesstila idejas piekritēji jūsmo par apģērbu un aprīkojuma uzņēmumu Patagonia, kas jau kopš uzņēmuma dibināšanas pārliecinoši pozicionē sevi kā kaismīgu vides aizstāvi. No katra pirkuma 1% tiek novirzīts vides jautājumu risinājumiem, līdzās jaunajām precēm uzņēmums piedāvā salabot, kā arī atkal pārdot jau lietotus sava zīmola apģērbus. Kopš 1993. gada Patagonia ražo poliesteru no lietotām sodas pudelēm. Uzņēmums paplašinājis ražojumu apjomu, izmantojot ne tikai sodas pudeles, bet arī audumu rūpnieciskos atkritumus un otrreiz lietotas drēbes. Uzņēmuma pamatprincips ir darināt izturīgas un ilmūžīgas lietas, lai tās nebūtu jāpērk ik sezonu no jauna.

Luksuss zīmola Stella McCartney vēstījums ir skaidrs - gribam pierādīt, ka ari luksuss produkti var tikt radīti nenodarot pāri pasaules resursiem. Kā apliecinājums ir darinājumi no kašmiras vilnas rūpnieciskajiem atkritumiem, un viskozes, kura iegūta tikai no vides prasībām atbilstoši sertificētiem mežiem Zviedrijā.
 

Solomon sporta apavu pārtapšana slēpošanas zābakos. Publicitātes foto

Francijas sporta apavu ražotājs Solomon 2019. gada nogalē izziņoja inovatīvu konceptu, kas tēmēts uz lietotu sava zīmola sporta apavu pārstrādi slēpošanas zābakos. Apavu pārstrāde ir īpaši sāpīgs jautājums - tos nav iespējams pārstrādāt dažādo materiālu un līmju savietojamības dēļ. Solomon ražotie sporta apavi pilnībā sastāvēs no viena materiāla - termoplastiskā poleuretāna, kas ļaus to pēc pirmreizējas izmantošanas sasmalcināt un pārvērst atkal izmantojamā izejvielā.

Un tomēr - visvairāk pasaules ekosistēma taptu atbalstīta, ja katrs cilvēks pats veiktu atbildīgu izvēli. Atteikties un nepirkt. Paildzināt jau esošo drēbju mūžu, salabot. Pirkt tikai tad, kad patiešām nepieciešams. Paturēt prātā domu, ka atjaunotais ir jaunais melnais. Izvēle paliek katra paša ziņā. 

Autore: Daina Vītoliņa

Reklāmkarogs: Kristīne Markus, attēlā: H&M Conscious collection 2020. Publicitātes foto

Avoti:
Ellen MacArthur Foundation, A new textiles economy: Redesigning fashion’s future, 2017 http://www.ellenmacarthurfoundation.org/publications
https://www.policyhub.org/positions/innovate
https://infinitedfiber.com/
https://wornwear.patagonia.com/
https://www2.hm.com/en_us/hm-sustainability/lets-change.html
https://www.stellamccartney.com/experience/en/sustainability/
https://www.everlane.com/sustainability