06.05.2020.
Pasauli pārņēmusī krīze, šķiet, sāk stabilizēties, tomēr tās sekas būs jūtamas vēl ilgi. “Jaunā normalitāte” jeb dzīve, kas mēģina atgriezties ierastajā ritmā, pamazām iegūst savas aprises. Cilvēki pielāgojas. Arī uzņēmumi. Dizains un arhitektūra sāk meklēt atbildes uz jautājumiem, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Covid-19 joprojām plosa Ameriku un šobrīd saslimušo skaits jau krietni pārsniedz viena miljona robežu, bet teju trešdaļa no tā ir ņujorkieši. Cerība, ka slimības pieauguma līkne stabilizēsies, rada pārdomas par to, kādai turpmāk būt videi - darba vietām un mājokļiem. Šajā kontekstā interesants ir tieši Ņujorkas arhitektu - gan jauno, gan jau zināmo un pieredzes bagāto viedoklis.
Dzīvojamā ēka 30. Austrumu 31. ielā. Ņujorka. Projekts: Morris Adjmi
Pirmie secinājumi radušies veidojot darba apstākļus krīzes realitātē. Moriss Adžmi (Morris Adjmi) ir pārsteigts par teju neticamo faktu, ka simt divdesmit darbinieku uzņēmums vienā naktī spējis kļūt virtuāli darbspējīgs. Attālinātā strādāšana nu ir kļuvusi par ikdienu, klātbūtnes sajūtu iegūstot vien videozvanu brīdī. Darbs mājās ir ražīgs, bet prasa uzmanības noturību, koncentrēšanos un fokusu uz uzdevumu. Iespējams, viens no arhitektu tuvākajiem un svarīgākajiem plāniem būs tieši darba vides radīšana nākotnes mājoklī.
“Šīs krīzes rezultāts var būt atjaunota, pārskatīta izpratne par dzīvojamo telpu” - tā Jurgens Rīems, (Juergen Riehm) “1100 Architects” līdzdibinātājs, - “laikā, kad spiesti būt ierobežotā vidē, gan dizaineri, gan klienti spēs pa jaunam paraudzīties uz telpu, tās komfortu, efektivitāti un drošību. Pēdējos gadu desmitos daudziem cilvēkiem dzīve kļuvusi par būšanu nemitīgā kustībā - pārlidojumos, viesnīcās, ātrām ēdienreizēm, bet mājas bija vien par bagāžas glabātuve uz dažām naktīm nedēļā. Ja ne ko citu tā nemainīs, šī pandēmija sabiedrībai liks apsvērt un izvērtēt mājas vidi.”
Apartamenti. Bronstouna, Ņujorka. Projekts: 1100 Architects.
Dizaineru un arhitektu uzmanība mājokļa ierīkošanai kā vēl nekad fokusēta uz visdažādākajiem jautājumiem, kas skar fleksibilitāti, pašpietiekamību, ilgtspēju, veselību, labbūtību un higiēnu, svaru kausos pārsvaru no publiskās telpas liekot uz privāto.
Kvalitatīvas apkures, ventiācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas ir arvien nozīmīgas ikvienā būvē. Viegli kopjamas virsmas, gaisa filtri un attīrīšanas sistēmas, kas iepriekš tika uzskatītas par mazāk nozīmīgām, iespējams drīz kļūs arvien plašāk pieprasītas. Nozīmīgāka būs interneta pieejamība, uzsver arhitekts Frederiks Tangs (Frederic Tang).
Čelsijas lofts .Čelsija, Ņujorka. Projekts: Worrell Yeung.
Pārmaiņas sagaidāmas arī publiskajā telpā. Visticamāk, papildu telpas tiks plānotas ģērbtuvēm, higiēnas prasību nodrošināšanai - dezinfekcijai, apģērbu novietošanai, sensoriem aprīkotiem ūdens padeves punktiem, drošām telpām, kurās īslaicīgi izolēt sasirgušos. Pat, ja co-working un co-living principi līdz šim bija ļoti lielu piekrišanu galvenokārt milēniāļu paaudzes dzīves izpratnē, iespējams, šie koncepti pierādīs un turpinās paplašināt savu dzīvotspēju pie nosacījuma, ka tiek piedāvātas drošas distances ievērošanu nodrošinošas platības. Arī šajā kontekstā svarīgas top lietu organizēšanas sistēmas un tas, kā telpas sakārtošana palīdz uzlabot darba ražīgumu.
Četru stūru lofts. Bruklina, Ņujorka. Projekts: Worrell Yeung.
Tomēr tas nenozīmē, ka turpmāk tiks radītas tikai sterilas estētikas telpas. Iespējams, gluži otrādi - palielināsies nepieciešamība pēc dabas pieskāriena sajūtas. Dabīgu materiālu izmantojums interjeros, zaļās vides ienākšana telpā, svaiga gaisa klātbūtne būs nosacījumi kvalitatīvas dzīves telpas radīšanai. Young Projects vadītājs Braiens Jangs (Bryan Jung) uzsver: “Labbūtības fundamentālā kvalitāte kļūs arvien jēgpilnāka, lai spētu adaptēties pēc-koronavīrusa vidē”. Iespējams par pilsētvides mājokļa galveno jautājumu kļūs ārtelpas un iekštelpu dabisks savienojums un plašāks pielietojums. Vietējo materiālu plašāks pielietojums. To, cerams, sekmēs domāšanas maiņa ne vien par labu atbildīgai un ilgtspējīgai esībai, bet arī fakts, ka materiālu pieejamība ir transportēšanas laika ekonomija. Plašāku pielietojumu varētu gūt saules enerģijas paneļi, lietus ūdens savākšanas sistēmas.
Hemptonu bungalo, Vesthemptona, Ņujorka. Projekts:Young Projects
Atvērtās un slēgtās telpas līdzsvarošana. Ja atvērta plānojuma birojs jau labu laiku kļuvis par pašsaprotamu lietu, tad līdzīgi ir ar virtuves un dzīvojamās telpas apvienojumu dzīvokļa plānojumā un dažādu telpu saplūšanu mājas konceptā. Arī, ja mājas birojs ir atsevišķa darbistaba, dažbrīd vislabāk strādājas tieši virtuvē ar kafijas tas rokās. Un tomēr pienāk brīdis, kad ir nepieciešama sajūta, ka vari aizvērt durvis aiz sevis. Nav svarīgi, vai šī telpa ir liela vai maza, bet tā ir būtiska, lai spētu sakārtot domas un veltīt laiku sev. Līdzīgi ir ar apkārtnes sajūtu - ģimene un kaimiņi. Dārzs, lai cik mazs tas arī būtu, stiprina savas telpas uztveri un piederību.
Sešu kvadrātu ēka, Bridžhemptona, Ņujorka. Projekts:Young Projects
Krīzes radītais vispasaules eksperiments, visticamāk, radīs būtiskas izmaiņas darba un mājas dzīves kopsakarībās. Biroju telpu nepieciešamība mazināsies, ja darbs no mājām būs bijis tikpat efektīvs vai pat ražīgāks kā līdz krīzei. Būtiska nepieciešamība būs ikkatra mājas dzīves kārtības pārstrukturēšana. Un kā to panākt ar nelielām pārmaiņām? Vai virtuves galda pārveide par darba telpu ir iespējama vien ar transformējamu mēbeļu palīdzību? Varbūt šīs krīzes rezultāts būs cits - lielo pilsētu decentralizācija, brīdī, kad daļa pilsētnieku pārcelsies tuvāk dabai? Pavisam iespējams vissvarīgākais būs - domāšanas maiņas nepieciešamība ikvienam.
Autore: Daina Vītoliņa
Reklāmkarogs: Kristīne Markus
Avoti:
www.dwell.com
https://www.1100architect.com/
https://www.ma.com/
https://www.archi-tectonics.com/
https://fredericktang.com
https://www.archi-tectonics.com/
http://www.worrellyeung.com/
http://young-projects.com/