21.03.2018.

Ieraugot Alekseja Naumova (1955) gleznas, vienmēr kaut kā neviļus rodas vēlme doties gleznot. Tik ļoti viņa gleznotās ainavas iedvesmo nodoties krāsas un līniju vilkšanas priekiem. Šķiet, ikviens varētu piekrist, ka Naumova ainavas ir attēlotās vietas esence, kas skatītāju aizved uz to noteikto vietu vai arī atsauc atpakaļ paša skatītāja atmiņu attēlus, ja ir gadījies tajā vietā iepriekš būt. To noteikti varētu teikt gan par Burano košajām ēkām, gan tirkīza zilo Vidusjūru pie Nicas, kas dzīvē varbūt nemaz nešķiet tik sakāpināti košas, tomēr, raugoties gleznās, nešaubīgi apliecina to vietu esamību un būtību.

Aleksejs Naumovs pazīstams ne tikai kā gleznotājs, bet arī kā ilggadējs, nu jau bijušais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (2007-2017), un šobrīd profesors. Ieguvis visu Latvijas mākslinieku "standarta" izglītību, sākot ar mācībām Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1968-1974), beidzot ar Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā (1974-1980) un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1980-1983). 80. gadu beigās bijis Francijas valdības stipendiāts Sorbonne. Art Plastiques. Ecole Nationale des Beaux- Arts de Paris, studējot glezniecību Parīzē. Vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis maģistra grādu (1992). Kopš 1997. gada kopā ar mākslinieku Kasparu Zariņu vada Latvijas Mākslas akadēmijas Multivizuālās glezniecības meistardarbnīcu.

Aleksejs Naumovs gleznojot Venēcijā. Foto: www.la.lv

Piedalījies neskaitāmās grupu izstādes un sarīkojis virkni nozīmīgas personālizstādes gan pasaules lielvalstīs – ASV, Ķīnā un Indijā, gan Eiropā - Šveicē, Norvēģijā, Portugālē, Itālijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā, un tepat Latvijā – gan galvaspilsētā, gan novadu centros. Tomēr joprojām palicis uzticīgs ainavas žanram un krāsai kā galvenajam izteiksmes līdzeklim.

Ainavas top a la prima plenērā vienā elpas vilcienā un vienā glezniecības seansā. Lielākā daļa tiek gleznotas ceļojumu laikā ārpus Latvijas, bet ir radītas arī Rīgas pilsētas ainavas, Kuldīgas Ventas rumba un Rundāles pils dārza alejas ainavas. Dienvidu gaisma ir tā, kas dominē Alekseja Naumova gleznās, tāpat kā mūsu platuma grādu ceļotāja atmiņās pēc ceļojumiem uz siltajām Eiropas valstīm. Tomēr, ja mēs pašķirstītu mūsu ceļojumu albumus, tad tā gaisma tomēr nemaz tik koša neparādās kā Naumova radītajās gleznās vai mūsu siltajās atmiņās. Jo tā saule, kas Dienvidos tik intensīvi sakarsē gaisu, izbalina arī gaismu tik ļoti, ka krāsainas sāk šķist pat ēnas. Bet Naumovs savos darbos prasmīgi "izvelk" krāsu no izbalinātajām gaismām tieši tikpat spilgti, kā mēs to darām savās atmiņās. Šķiet, šis ir viņa glezniecības fenomens, kas liek skatītājam ceļot laikā, ceļot savās atmiņās vai ceļot izstādē kopā ar pašu mākslinieku.

A.Naumovs. Siesta. Burano. 2011. Audekls/akrils, 170x200, A.Naumovs. Venēcija. Santa Maria della Salute. 2011. Audekls/akrils, 150x150.

Lai gan pirmais apzīmējums, kas nāk prātā, mēģinot raksturot Naumova daiļradi, ir piesātināts un košs kolorīts, tomēr savu profesionālo meistarību mākslinieks demonstrē arī niansētajās ziemas un rudens ainavās. Liekas, ka tikai mūsu platuma grādu iedzīvotāji spēj saskatīt tādas pelēkā nianses un gūt tajā prieku. Šīs ainavas veidotas tik monumentāli un neapstrīdami, ka pat ar muguras smadzenēm ir sajūtams Latvijas pelēkās krāsas kods.

A.Naumovs. Parīze. Konkordijas laukums. 2011. Audekls/akrils, 170x170, A.Naumovs. Daugava ziemā. 2011. Audekls/akrils, 170x170.

Izstāde "Nebeidzamā ainava", kas šobrīd skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, iekārtota kā atmiņu un iespaidu albums. Tās iekārtojums asociējas ar ceļojuma paskartēm, ko lielīgie draugi un radi kādreiz mēdza sūtīt mājās saviem tuviniekiem, kad bija nokļuvuši kādā žilbinoši skaistā vietā ārpus savas dzimtenes. Tieši šādi kopumā varētu raksturot Alekseja Naumova daiļradi – tā ir kā atmiņu kolekcionāra albums ar tikai viņam zināmu iemeslu dēļ izvēlētām vietām plašajā pasaulē – vai tā būtu Latvijas pelēkā ziemas ainava, Vidusjūras piekraste vai Ņujorkas metropoles augstceltņu mežs, kas kā pirksti iestiepjas debesīs.

Izstāde "Nebeidzamā ainava". Foto: Kristīne Markus

Alekseja Naumova personālizstāde "Nebeidzamā ainava" skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē līdz 8. aprīlim.

Raksta autore: Kristīne Markus